Katru gadu reklāmai pasaulē tiek tērēti 500 miljardi ASV dolāru.
Lai dzērienu reklāmās nekustu ledus gabaliņi, tos taisa no akrila. Lai dzērienos nepazustu burbulīši, tajos pievieno mazgāšanas līdzekļus. Tāpat dzērienus atšķaida arī ar ūdeni lai caur tiem labāk plūstu gaisma.
Ir izpētīts, ka amerikāņu farmācijas firmas reklāmā iegulda divreiz vairāk naudas kā izpētē.
Līdz 65 gadu vecumam cilvēks ir noskatījies aptuveni 2 miljonus reklāmas klipu.
Pirmo reklāmas plakātu izveidoja 1900 gadā Amerikā. Tad arī izdomāja tos izvietot gar ceļiem
Bērns vidēji noskatās 40000 reklāmas klipu gadā. Dienā tas ir vairāk kā 100.
Bērnu preču reklāma ir vērsta uz tā saucamo “čīkstēšanas faktoru”(nag factor). Šīs reklāmas iedvesmo bērnus uz preču pirkšanu jo šīs preces it kā padarītu tos populārākus vienaudžu vidū. Un tālāk tas ir tikai bērnu vecāku izturības jautājums. Kā vēsta pētījumi tad vidēji amerikāņu bērni 9 reizes paprasa nopirkt tiem lietu no reklāmas, pirms tā tiem tiek nopirkta.
Slavenā “Marlboro” reklāma ar kovboju iznāca 1955 gadā. Sākumā kovboja vietā tika izmēģināti arī citi personāži: sportists, kapteinis un ieroču meistars, taču sūrais kovbojs bija komerciāli veiksmīgākais. Trīs no aktieriem kas tēloja kovboju vēlāk mira ar plaušu vēzi. Un brends izpelnījās nosaukumu “Kovboju slepkava”.
2013 gadā, 30 sekunžu reklāma “Super Boul” translācijā maksāja 3 miljonus dolāru.
Daudzi pētnieki uzskata ka reklāma ir pati nozīmīgākā un ietekmīgākā mākslas forma uz mūsu planētas.
Reklāmā jebkurš analogais pulkstenis rāda 10 stundu un 10 minūti. Tas it kā imitē smaidu, un reklāmas skatītājos tas neizraisa nospiestības sajūtu.
Amerikas psihologu asociācija uzskata ka bērni līdz astoņiem gadiem nespēj kritiski novērtēt reklāmā redzamo, un tie uzskata reklāmu par godīgu un objektīvu.
2006 gadā, saldo gāzēto dzērienu ražotāji reklāmai iztērēja 492 miljonus dolāru. Salīdzināšanai, piena ražotāji savai kampaņai “Got Milk” iztērēja 67 miljonus dolāru.
Vairāk kā puse aptaujāto bērnu atzina ka reklamēto produktu pirkšana viņiem piešķirot pārliecību par sevi.
Pirmā maksas reklāma tika publicēta 1704 gadā, avīzē “Boston News Letter”, tā bija reklāma par īpašuma pārdošanu.
Pati dārgākā politiskā reklāmas kampaņa bija 2008 gada ASV prezidenta vēlēšanas, tās kopējās izmaksas bija 2,6 miljardi. Baraks Obama iztērēja 310 miljonus dolāru, Džons Makleins – 136 miljonus.
Reklāmā bieži izmanto tehniku “efektivitātes nosacījumi”: reklamējamais produkts tiek attēlots kopā ar precēm un priekšmetiem kas patērētājiem izsauc pozitīvas emocijas. Tā piemēram veļas pulveri vislabāk reklamēt kopā ar bērnu tēliem, ziediem, sauli u.t.t.. Tiek uzskatīts ka atkārtota produkta demonstrēšana šādā veidā izsauc pozitīvu attieksmi pret reklāmu un reklamēto produktu.
Lai motivētu cilvēkus pirkt reklamējamo preci, tiek spēlēts uz cilvēka psiholoģiskajām vajadzībām. Visbiežāk reklāmās izmanto seksu, bailes, pašcieņu, pašsaglabāšanās instinktu, atdarināšanu un alkas pēc varas.
Pētījumi rāda ka knapi pamanāma kairinātāja vairākkārtēja iedarbība veido “iedarbības efektu”(exposure effect). Piemēram neskatoties uz to ka lielākā daļa cilvēku nespiež uz reklāmas baneriem, reklāma vienalga formē pozitīvu tēlu pret reklamējamo produktu. Pie tam pat pēc 20 banera rādījumiem neveidojas “apnicības efekts”(Wear-out Effect).
Ar ēdienu reklāmā strādā “pārtikas stilisti”. Piemēram cepts cālis reklāmā iziet caur šādu sagatavošanu: no sākum cāļa ādu savelk un nofiksē izmantojot diegu un adatu. Tad tajā sapilda samitrinātus papīra dvieļus kuri piešķir cālim apjomu un rada “garšīgus” garaiņus sildīšanas laikā. Pēc tam cāli apcep no ārpuses līdz tā āda kļūst gatava, tajā pašā laikā iekšpuse paliek jēla. Procesa noslēgumā putnu nokrāso ar zeltaini brūnu krāsu.
Bērnu reklāmās aktieri parasti ir vecāki nekā mērķauditorijas bērni. Tas tiek darīts speciāli, jo jaunākiem bērniem atdarina vecākos.
Tiek apgalvots ka “Microsoft” samaksāja grupai “Rolling Stones” 8 miljonus dolāru par dziesmas “Start Me Up” izmantošanu Windows 95 reklāmā.
Jebkura jauna, nezināma dziesma vienā naktī var kļūt populāra ja to izmanto reklāmā. Piemēram nezināmas brazīļu grupas “Cansei De Ser Sexy” dziesma “Music is My Hot, Hot, Sex” kļuva slavena tās atskaņošans Apple iPod reklāmā.
Kompānija “Mars” neļāva izmantot savas konfektes “M&M” filmā “ET: The Extra-Terrestrial” kurā ar tām pievilinātu galveno varoni citplanētieti, jo uzskatīja to par pārāk neglītu. Šo konfekšu vietā izmantoja konfektes “Reese’s Pieces”, pēc filmas to pārdošanas apjomi pieauga par 65%.
Jaunākie pētījumi rāda ka produkta pirkšanai, skeptiķi vislabāk pārliecina reklāma kurā netiek piesaukti fakti, bet tiek likts akcents uz emocionālo pusi. Bet cilvēkus kuri nav tendēti uz skepticismu, reklāmā visvairāk pārliecina fakti un informētība.
Līdz drukas izgudrošanai reklāma pastāvēja balss ziņojumu veidā.
Vislielāko reklāmdevēju grupu pārstāv pārtikas ražotāji.
Pētnieki apgalvo ka sieviešu žurnālos salīdzinot ar vīriešu žurnāliem ir 10.5 reizes vairāk reklāmas un rakstu kas veltīti svara zaudēšanai. Un vairāk kā 75% sieviešu žurnālu vāku satur vismaz viena raksta virsrakstu par svara zaudēšanu ar vingrojumiem, diētu, vai plastisko ķirurģiju.
Restorāna “McDonalds” reklāmā, klauns Rolands McDonalds pirmoreiz parādījās 1963 gadā.
1938 gadā ieņēmumi no radio reklāmas pārsniedz ieņēmumus no preses reklāmas
2000 gadā izdevumi interneta reklāmai sasniedza 8.1 miljardu dolāru. 2016. gadā tiek prognozēts ka interneta reklāmai tiks iztērēti 42 miljardi dolāru.
