Interesanti fakti par izciliem māksliniekiem18

Viņu mēģināja nogalināt. Tā bija feministu aktīviste Valērija Solatis, kura uzskatīja, ka Vorhols pārāk kontrolējot apkārtējos, un gribēja atbrīvot visus, nogalinot Vorholu, trīs reizes iešaujot viņam krūtīs, taču brīnumainā kārtā viņš izdzīvoja, taču viņa veselībai tā pat palika nopietnas sekas. Un interesanti, tas notika divas dienas pirms Kenedija slepkavības.

Viņš zināja, ka mirs viens un nomirs slimnīcā. Un tā arī notika - viņš nomira, guļot slimnīcā, no sirds triekas. Par viņa naudu tika izveidots mākslas fonds.

Vincents Van Gogs.

Postimpresionists.

Arī viņu nosauca tāpat kā viņa vectēvu un arī mirušo brāli, kurš nomira gadu pirms Vincenta dzimšanas.

Kā bērns viņš esot mūžīgi bijis iegrimis savās domās un kluss. Viņš esot gribējis kļūt par mācītāju - tāpat kā viņa tēvs, bet viņa ģimene viņu atturēja no šādas domas.

Kādu brīdi viņš ir bijis bibliotekārs, un tulkojis Bībeli angļu, dāņu, vācu un franču valodā.

Pa visu dzīvi viņš bija uzrakstījis 800 vēstules, un lielākā daļa no tām tika sūtītas viņa brālim - Teo - kurš arī bija viņa labākais draugs. Viņa sieva kolekcionēja Vincenta gleznas.

Vincents izdarīja pašnāvību 37 gadu vecumā,iešaujot sev krūtīs, taču nemira vēl divas dienas.

Viņa pēdējie vārdi, pēc Teo stāstītā, bija- Skumjas ilgs mūžīgi.

Pēc 6 mēnešiem nomira arī Teo. Viņu apglabāja blakus brālim.

Pa visu savu dzīvi viņš uzgleznoja ap 900 gleznu, bet dzīves laikā pārdeva tikai vienu - The Red Vineyard.

Viņš tā arī neticēja, ka dara kaut ko nozīmīgu- tā viņš rakstīja vēstulē savam brālim. Slavens viņš kļuva 11 gadus pēc savas nāves.

Viņš lielākoties gleznoja ziedus, ainavas un pašportretus (kopumā to ir 37), jo maksāt modeļiem- tam viņam nebija līdzekļu.

Viņš nekad nav mācījies zīmēt- tikai apmeklējis kursus 4 gadus pirms savas nāves, un gleznoja ,bieži neizmantojot otu, bet pa taisno no tūbiņas spiežot krāsu uz papīra.

Viņa vismīļākā krāsa bija dzeltena, un lielākā daļa viņa darbu arī ir dzeltenā nokrāsā. Taču daudzi ārsti to izskaidro ar Vincenta aizraušanos ar kafiju.

Tāpat viņš nekad neparakstījās savos darbos pilnā vārdā, tādēļ ka uzvārdu - Van Gogs - Lielbritānijā un Dānijā izrunāja un rakstīja dažādi. Tādēļ viņš parakstījās vienkārši kā Vincents.

Viņš esot bijis ātrs staigātājs - varējis noiet 100 jūdzes 3 dienās.

Viņš neesot nogriezis visu ausi, bet tikai gabaliņu no tās, un aizsūtījis to sev zināmai prostitūtai.

Viss stāsts ir par to, ka Van Gogs bija redzējis, ka cīnoties ar buļļiem, matadors tiem nogriež ausi kā triumfa simbolu. Šo ausi viņš gribēja iedot savam draugam, ar kuru viņš dzīvoja kopā - Polam Gogēnam- kuram veicās dzīvē un ar sievietēm, kamēr Van Gogs bija iemīlējies tikai vienreiz - savā māsicā, taču šī laulības aizliedza viņa ģimene, tādēļ Vincents dusmās sadedzināja savu roku ar eļļas lampu. 

Bet arī viņa gaume attiecībā pret sievietēm bija īpatnēja -viņam nepatika krāšņas sievietes,  bet depresīvas, skumjas, '''palietotas''. Tādēļ lielākā daļa viņa mīļāko bija prostitūtas un atraitnes.