Interesanti fakti par dzīvniekiem2

Kāpēc suņiem ir melni purni? Suņa melnais purns pasargā viņu no ādas vēža. Suņi savus melnos purniņus acīmredzot ieguvuši dabiskās izlases rezultātā. Purnus melnus iekrāso melanīns, kas pasargā tos no kaitīgajiem saules gaismas ultravioletajiem stariem. Tādejādi melnais degungals novērš apdegšanu saulē, samazinot risku, ka dzīvnieks varētu saslimt ar ādas vēzi. Pārējās suņa ķermeņa daļas labi aizsargā apmatojums, kas neļauj saules stariem tieši piekļūt ādai. Lielākajai daļai suņu šķirņu raksturīgi melni purni, taču ir sastopamas atsevišķas šķirnes ar sārtiem vai sudrabainas krāsas purniem.

Kāpēc dzīvniekiem ir ūsas? Ūsas ir speciāli taustes mati jeb vibrisi, kas dzīvniekam darbojas kā detektori, palīdzot atrast barību un izvēlēties ceļu tumsā. Bieži vien ūsas izvietotas uz lūpām un apkārt purngalam, bet tās var atrasties arī kur citur, piemēram, kaķiem taustes mati izkaisīti pa visu kažoku. Ūsas ir izturīgas un cietas, taču lokanas; tās aug no mata maisiņa, ko ieskauj asinsvadi un nervu šūnas, kuras spēj izšķirt pavisam niecīgas kustības. Taustes mati ļauj kaķim sajust, vai sprauga, kurā tas grasās ielīst, nav pārāk šaura. Uz ķermeņa izvietotie taustes matiņi reaģē pat uz niecīgām pārmaiņām gaisa plūsmā, pavēstot kaķim, ka tas tikko pagājis tuvu garām kādam objektam. Ūsas ir daudziem dzīvniekiem, arī jūras iemītniekiem. Piemēram, valzirgi ir pilnīgi atkarīgi no tām gadalaikā, kad valda pilnīga tumsa un jānirst dzelmē, lai barotos ar moluskiem. Zinātnieki vēl nav noskaidrojuši visas ūsu funkcijas, taču izmēģinājumi ar žurkām liecina, ka ūsu amputācija tām ievērojami pasliktina daudzas spējas. Dzīvnieki vairs neatšķir dažādas virsmas, zūd telpas izjūta un peldēšanas māka.

Kāpēc mēs nekad neredzam baložu mazuļus? Visās pasaules pilsētās uz ielām un skvēros lielos baros ir redzami tūkstošiem baložu, bet tie visi ir pieauguši. Kur tad ir baložu mazuļi? Bieži vien var redzēt daudzu citu dzīvnieku bērnus, bet tikai ne baložu mazuļus. Protams, baložu mazuļi eksistē, tikai viņi nav redzami, jo tiek paslēpti ligzdās, kuras baloži vij augstās vietās - uz jumta dzegām un jumtiem. Gan mātīte, gan tēviņš perē mazuļus, kuri izšķiļas tikai pēc astoņpadsmit dienām. Baložu mazuļiem nepieciešamas ļoti lielas rūpes, un viņus baro gan mātīte, gan tēviņš. Mazuļu vecākiem nav vajadzības pamest ligzdu, jo viņi savus mazuļus baro ar dziedera sekrētu, ko sauc par "baložu pienu", tas satur daudz proteīna, kas nodrošina putnu mazuļu ātru augšanu. Kad mazuļi dzīvo ligzdā un par viņiem ir jāgādā, pieaugušie baloži ļoti sargā savu teritoriju un līdz brīdim, kad mazuļi var gādāt par sevi, no savām ligzdām atvaira visus svešiniekus. Kad mazuļi ir pieauguši, viņi ligzdas pamet un kopā ar citiem putniem klaiņo pa ielām. Šajā vecumā viņi pēc auguma līdzinās pieaugušajiem baložiem, lai gan seksuālo briedumu sasniedz tikai piecu vai sešu mēnešu vecumā. Tātad patiesībā uz ielām jaunie baloži ir redzami, taču mēs viņus nepamanām, jo, sasniedzot vecumu, kad jaunie baloži pamet ligzdas, viņus ir grūti atšķirt no pieaugušajiem.

Gaišspalvainie suņi ir agresīvāki Jaunākie pētījumi liecina, ka suņa agresivitāte ir atkarīga no tā krāsas.

Kāpēc kaķim ir deviņas dzīvības? Kaķim ir pārsteidzoša spēja palikt dzīvam pēc kritiena no liela augstuma, jo gaisā šis dzīvnieks apgriežas un nokrīt uz kājām. Turklāt tam ir viegls, elastīgs skelets. Tāpēc mēdz sacīt, ka kaķim ir vairākas dzīvības. Bet kāpēc tieši deviņas? Droši vien tādēļ, ka kopš seniem laikiem šo skaitli uzskatīja par maģisku un tādu, kas nes laimi. "Deviņi" ir maģisks skaitlis daudzās reliģijās. Piemēram, kristietībā "deviņi" simbolizē svētās trīsvienības ideju. Kad deviņas kaķa dzīvības zudušas, tad zudusi arī šī dzīvnieka veiksme. Kaķu dzīvības sīkstumu nereti izskaidro ar seno ēģiptiešu dievietes Bastetas nemirstību. Šīs prieka un līksmības dievietes svētais dzīvnieks bija kaķis, tāpēc to mēdza attēlot kā sievieti ar kaķa galvu. Ēģiptieši pirmie sāka kaķi turēt kā mājdzīvnieku. Mirušos kaķus mēdza mumificēt, kaķa nogalināšana bija smags un sodāms pārkāpums. Ēģiptieši ticēja, ka dieviete Basteta kaķa izskatā dzīvo mūžīgi.

Kāpēc suns, satiekot saimnieku, lec uz augšu un cenšas tam nolaizīt seju? Suņi savu saimnieku sveicina tāpat, kā savā bērnībā sagaidot māti. Kucēni, laizot mātes degunu, prasa, lai tā atvemj barību, kā to dara visi suņu dzimtas pārstāvji. Bez tam suns tā arī meklē fizisku, sociālu un acu kontaktu ar savu saimnieku.

Vai dzīvnieki smaida? Daži uzskata, ka smaida ērzeļi – tad, kad viņi flēmē; patiesībā viņi izbauda smaržu. Dzīvnieki reti kad smaida, jo smaidīšana ir prāta prieks.

Pīļknābis dūņās atrod barību, ar savu knābi uztverot elektriskus signālus.