Interesanti fakti par 10 dažādiem cilvēka orgāniem, kurus, iespējams, nezināji14

Plaušas

Plaušas patiesībā ir tik vieglas, ka peld pa ūdens virsu, nevis grimst.

Katru dienu mūsu plaušām cauri izplūst aptuveni 10 000 litri gaisa. Ja plaušas tiktu izklātas maksimālā izmērā, tad tās sasniegt tenisa korta apjomu.

Plaušās atrodas garšas receptori, kuri spēj ‘sagaršot’ rūgtu gaisu.

Nieres

Nieru galvenā funkcija ir asiņu attīrīšana no aktritumiem. Lai to paveiktu, katrā nierē ir 1-2 miljoni mazu filtriņu (nefronu).

Tas, ka māte Daba mums devusi divas nieres, patiesībā ir izšķērdība. Divu nieru funkciju patiesībā varētu pildīt arī puse no veselīgas nieres.

Ja piedzimi tikai ar vienu nieri, tad tā viena sasniegts divu nieru svaru. Principā divu nieru vietā būs viena superniere.

Virsnieru dziedzeri

Virsnieru dziedzeri ir tā ķermeņa daļa, kura izlemj, vai baiļu situācijā cīnīsies vai bēgsi. Šie dziedzeri arī ir tie, kuri ķermenī izdala adrenalīnu. Adrenalīns padod signālu smadzenēm par potenciālajām briesmām, un smadzenes palīdz ķermenim sagatavotie cīņai vai bēgšanai.

Virsnieru dziedzeri ķermenī izdala arī citus hormonus bez jau pieminētā adrenalīna, tomēr jāatzīst, ka dažkārt tie izdala pārāk daudz. Ja ķermenī ir pārāk daudz androgēno steroid, tad var novest pie plikpaurības vai pārlieku bieza ķermeņa apmatojuma.

Urīnpūslis

Urīns rodas nierēs un tiek uzglabāts urīnpūslī.

Urīnpūslis izskatās pēc maišeļa, un tas vajadzības gadījumā var ievērojami pastiepties. Maksimālais daudzums, ko urīnpūslis var saturēt, ir mazliet vairāk par standarta kolas bundžiņu.

Pieauguša cilvēka urīnpūslis vizuāli  un pēc izmēra atgādina bumbieri.

Tievā zarna

Tievā zarna savu nosaukumu ieguvusi, pateicoties tās diametram. Patiesībā tievā zarna ir lielākais cilvēka iekšējais orgāns. Tās kopgarums ir aptuveni 6 metri, un virsmas laukums apmēram 2 tenisa kortu platībā.

Tievā zarna satur aptuveni vienu kilogramu baktēriju.

Interesanti, ka japāņu taisnajā zarnā dzīvo īpašas baktērijas, kuras palīdz ātrāk pārstrādāt jūraszāles.

Kuņģis

Kuņģis ir ļoti elastīgs – tas var mainīt savu izmēru 1 līdz 4 litru robežās atkarībā no tā, cik pilns tas ir.

Kuņģa skābe ir pietiekami spēcīga, lai sagremotu gan tavas vakariņas, gan pat dažus metālus.

Lai nesagremotu pats sevi, kuņģis sevi ir nodrošinājis ar vairākām aizsargkārtām, kuras pilnībā nomainās reizi divas nedēļās.

Tukšā kuņģī kuņģa skābe ir tik koncentrēta, ka spēj sagremot pat plastmasu.

Smadzenes

Smadzenes, šķiet, ir vienīgais orgāns, kura darbība mums joprojām īsti nav saprotama. Tās satur apmēram 100 miljardu neironu.

Smadzenēs nav sāpju receptoru. Tās spēj saprast, ka sāp, bet nespēj just sāpes.

Smadzenēm ir apmēram 100 terabaitu lielas atmiņas rezerves, padarot tās par superjaudīgu datoru.

‘’Fakts’’, ka mēs izmantojam tikai nelielu daļu smadzeņu, ir mīts. Patiesībā mēs pat izmantojam 10%, kamēr guļam.

Aizkuņģa dziedzeris

Aizkuņģa dziedzerim ir galva un aste.

Mēs varētu dzīvot bez aizkuņģa dziedzera, tomēr ne tik pilnvērtīgi. Lai gan ēdiens nekad nenonāk aizkuņģa dziedzerī, tomēr tas izstrādā enzīmus, kuri piedalās ēdiena sagremošanas procesā.

Tam ir garšas receptori saldas garšas uztveršanai, tomēr atšķirībā no mēles tas nekad nesūta signālu uz smadzenēm pat tad, ja sajūt cukuru. Tā vietā aizkuņģa dziedzeris šo informāciju izmanto, lai saprastu, cik daudz un kādus hormonus ražot.