Čau , spoki.
Es jums pastāstīšu par interesantām lietām zinātnē.;]
1.Pretpoli
Dzīvība tiecas augstāk
Pat stratosfērā, atmosfēras
slānī 11-50km virs Zemes,
atrasta dzīvība.2001.gadā
britu biologi atklāja
vairākas dzīvotspējīgas
baktērijas gaisa paraugos,
ko kāds Indijas gaisa
balons bija paņēmis
41 kilometra augstumā.
...un dziļāk
Arī 1626 metru dziļumā
zem jūras gultnes sastopama dzīvība, turklāt
cietajos iežos, kuru vecums
skaitāms miljonos gadu.
Nesen to atklāja
amerikāņu un britu
zinātnieki, kas bija
izurbuši dziļu caurumu jūras
gultnē netālu no
Ņūfaundlendas.
2.Valodu līkloči
Katrai skaņai ir sava zīme
Pasaulē ir aptuveni 6000 valodu ar tik daudzām skaņām,
ka tās ir ļoti grūti precīzi atainot.Tāpēc angļu un franču
valodas skolotāji 1886.gadā nodibināja Starptautisko fonētikas
asociāciju, kas izstrādājusi savu fonētisko alfabētu.
Mērķis ir radīt transkripciju, kas ļautu pierakstīt visus
vārdus visās valodās.Pagaidām alfabētā ir 107 patskaņi
un līdzskaņi, kā arī 56 diakritiskās zīmes, kas raksturo viena un tā paša patskaņa
vai līdzskaņa izrunas atšķirības.
Vārdu ''international'' iespējams izrunāt britu vai amerikāņu angļu valodā.
3.Veci Mēness paraugi satur ūdeni
ASTRONOMIJA
Mēness varbūt nav tik sauss , kā līdz šim uzskatīja. Šāds secinājums izdarīts , no jauna izpētot sīkas , zaļas lodītes, ko ''Apollo 15'' misijas astronauti pārveda 1971.gadā.
Stikla lodītes veidojušās no trīs miljardus gadu veca vulkāna izvirduma magmas. Brauna universitātes pētnieki nesen tās izanalizēja ar īpašu masspektromerijas metodi, pierādot, ka ūdens koncentrācija tajās ir 50 ppm, t.i., 50 miljōnās daļas jeb 0,005%. Tas ir ļoti maz salīdzinājumā ar Zemes mantiju, kurā vidējais ūdens saturs ir 500-1000 ppm. Tomēr aprēķini liek domāt , ka Mēness virsma satur piemēram 260-700 ppm ūdens. Tas dod pamatu cerībām reiz atrast uz Mēness ledu, kas veidojies no iztvaikojuša ūdens.
''Apollo'' misija 0,1 - 0,4 mm
lielās bumbiņas nogādāja uz Zemes 1971.gadā.