Cerams ka nav bijis izdomāju arī kautko ielikt par inkiem.
Inki jeb inku tauta sākotnēji ir neliela indiāņu cilts, kas 12. - 13. gadsimtā izveido vienu no senākajām Dienvidamerikas civilizācijām. Inki kļūst par Inku un Maiju kultūru mantiniekiem. Inku valsts priekšgalā atrodas Inka, Saules dieva dēls, neierobežots valdnieks – augstākais inks.
Tagadējās Peru, Ekvadoras, Argentīnas, Čīles un Bolīvijas teritorijā pletās inku Andu impērija. Impērija paplašinājās 14. gs. (no tagadējās Ajakučo Peru) Pačakuteka vadībā. Pēc spāņu atstātajiem vēstījumiem, lielākā daļa inku impērijas tika radīta viņa valdīšanas laikā. Laikā, kad sākās inku konflikts ar spāņiem, inki pārvaldīja vairāk nekā 12 miljonu cilvēku, un impērija pletās 4000 km no dienvidiem uz ziemeļiem. Tas ir apbrīnojami, ņemot vērā faktu, ka inkiem nebija ne zirgu, ne riteņu transporta.
Straujā impērijas palielināšanās notika dēļ lieliskās inku organizētības. Kopienas tika apvienotas gan kā ģimenes, gan kā teritoriālas vienības ap savu impērijas reģionālo centru. Ja ciemata iedzīvotāji devās prom no sava ciema strādāt citur, viņus tāpat uzskatīja tieši par sava dzimtā ciema iedzīvotāji. Inku populācija bija liela un tās attīstība balstījās uz iepriekšējo kultūru sasniegumiem.
Inku klanu sauca par panaca, ko veidoja radinieki un pēcnācēji. Valdnieka pēcnācēji varēja veidot paši savus klanus – panacas. 16. gadsimtā spāņu hroniku rakstītāji vēstīja, ka inkiem patlaban pie varas 13. valdnieks no dinastijas, kas cēlusies no paša Manco Capac un ilgusi līdz pretrunīgi vērtētā valdnieka Atahualpa valdīšanas laikam.
Maču Pikču ir inku cietoksnis, kas paceļas 2400 m virs jūras līmeņa. Tas atrodas kalnos virs Urubamba ielejas Peru, 80 km uz ziemeļrietumiem no Kusko. To bieži sauc kā "Pazudušo inku pilsētu", Maču Pikču ir Inku impērijas pazīstamākais simbols.
Cietoksnis tika uzcelts ap 1450. gadu, bet tika pamests uz simtiem gadu ap to laiku, kad Dienvidamerikā ieradās spāņu konkistatori. Gadsimtiem aizmirsts, tas saņēma pasaules mēroga uzmanību, kad 1911. gadā to atklāja amerikāņu vēsturnieks Hirams Bingams Kopš tā laika Maču Pikču ir kļuvis par populāru tūristu apmeklēšanas vietu. Nesen ir nācis gaismā, ka to 1867. gadā ir atklājis un izlaupījis vācu biznesmenis Augusto Bernss. 1981. gadā tas tika pievienots UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tas arī atzīts par vienu no Septiņiem jaunajiem pasaules brīnumiem
