Šodien par iluminātiem var teikt, ka tie ir pasaules visbagātākie un visietekmīgākie cilvēki, kas cenšas radīt un lielā mērā jau ir radījuši apstākļus, lai drīzumā kļūtu par pasaules valdniekiem.
Noslēgta izredzēto loka varas pār tumšo pūli ideja radās Eiropas slepenajās okultistu biedrībās. Ietekmīgākā no tām bija kopš 14. gadsimta rakstos minētā Čūskas brālība, pazīstama arī kā illuminati – no latīņu valodas apgaismotie, zinošie. Čūskas brālībai līdzīgas apvienības pastāvējušas jau senajā Ēģiptē un Babilonā. To locekļi nēsājuši priekšautus, ar to apliecinot savu piedrību dieviem, kas kādreiz nolaidušies no debesīm ugunīgos ratos vai laivās, kā arī savu izredzētību valdīt pār zemcilvēkiem.
Slepeno biedrību pētnieks Deivids Aiks uzskata, ka illuminati kopš senatnes slepeni uztur kontaktus ar ārpuszemes izcelsmes saprātīgo rāpuļu rasi, kas pirms cilvēka rašanās pārvaldījusi Zemi, un ar savu aģentu – iluminātu palīdzību cer savu varu atgūt nākotnē, cilvēkus pakāpeniski paverdzinot vai iznīcinot. Patiešām, Čūskas brālības un iluminātu darbībā vērojamas iezīmes, kas raksturīgas rāpuļu psihei: pretinieka īpašību smalka izpētīšana un to izmantošana savu nolūku īstenošanai, strikts īpašnieciskums, sev izdevīga brīža pacietīga gaidīšana, auksts aprēķins un emociju trūkums.
Otra vide, kurā tapa iluminātu ideoloģija un darbības materiālā bāze, bija 18. gadsimtā Rietumeiropā izveidojusies naudas aristokrātija – tirgotāju, rūpnieku un baņķieru dzimtas, kas alka savās interesēs iespaidot politiskās un sabiedriskās norises, saradojoties ar dižciltīgajiem. Tādējādi izveidojās jauns sabiedrības slānis - melnā aristokrātija, kuras vērtībās galveno vietu ieņēma nevis gods un uzticība, bet viltība, divkosība, pērkamība un nežēlība iedzīvošanās vārdā. 1729. gadā no angļu Austrumindijas tirdzniecības kompānijas izauga vēlākais vispasaules ēnu valdības kodols – Lielbritānijas monarhu paspārnē esošā Trīssimtu komiteja. Tie bija angļu, vēlāk arī amerikāņu tirgotāji, politiķi un baņķieri ar darbības pamatprincipu „Vara caur naudu!”. Komitejas locekļi 19.gadsimtā sarausa milzu bagātības, tirgojot Ķīnā Indijas opiju, un arī vēlāk guva un gūst lielus ienākumus no narkotiku un ieroču tirdzniecības.
Naudas varu politikā 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā nostiprināja baņķieru Rotšīldu dzimtas izveidotais starptautiskais banku tīkls. Rotšīldu ciltstēvs Maijers Amšels kopš 1796. gada bija vācu valstiņas Hesenes – Hanavas galma baņķieris un preču piegādātājs. Savās un valsts interesēs viņš sekmīgi pielietoja starptautiskās preču – naudas operācijas, vērtspapīru cenas regulēšanu, vajadzīgās informācijas ievākšanu visās pasaules malās un vajadzīgo personu uzpirkšanu. Kā pakļaušanas un ietekmēšanas līdzekli Rotšīldi praktizēja liela apjoma aizdevumus valstīm, kā arī karu finansēšanu.
Iluminātu galvenais simbols – ASV mazais zīmogs, kas kopš 1934. gada pēc 33. pakāpes masona, prezidenta Franklina Delano Rūzvelta rīkojuma tiek drukāts uz dolāra banknotēm. Augšā – uzraksts latīņu valodā „Mūsu lieta uzvarēs”, apakšā – „Jaunā Pasaules Kārtība” (iespējams tulkot arī kā „Jaunā Laikmeta Kārtība”). Piramīda simbolizē stingru hierarhiju šajā kārtībā, kuras augšgalā ir no sabiedrības nodalīta, visuredzoša vara. Zīmogā sastopamais skaitlis 13 (burti devīzē Annuit Coeptis, pakāpes piramīdā) ebreju maģijā – Kabalā simbolizē visu elementu pilnīgu pārveidošanu jeb transformāciju.
Zbigņevs Bžežinskis, NATO padomes loceklis, ASV prezidenta Dž. Kārtera padomnieks, viens no Trīspušu komisijas dibinātājiem. Iluminātu nākotnes vīziju viņš aprakstījis grāmatā „Tehnokrātiskā ēra”: cilvēcei jākļūst par biorobotu masu, ko ar moderno tehnoloģiju palīdzību pārvaldīs un kontrolēs neliels izredzēto loks. Viņš trāpīgi raksturo vispārējo politisko situāciju mūsdienu Rietumu pasaulē: „Nacionāla valsts kā cilvēku organizētās dzīves fundamentāla pamatvienība ir zaudējusi spēku. Starptautiskās bankas un multinacionālās korporācijas darbojas un plāno termiņos, kas krietni apsteidz nacionālo valstu politiskās koncepcijas.”
Iluminātu Jaunā Pasaules Kārtība īstenībā nozīmē nevis progresu, labklājību un iecietību, bet visaptverošus konfliktus un tiem sekojošu totālu sabiedrības kontroli. Iedarbības mehānisms uz cilvēku ir ļoti vienkāršs: manipulēšana ar indivīda tieksmēm un vērtībām. Slepeno organizāciju pētnieks Entonijs Satons secina: „Lai kā arī cilvēki neēstos savā starpā, meklējot vainīgos: vai nu labējos ekstrēmistus, vai žīdu – masonu sazvērestību, monopolu un mafijas centienus vai vēl ko citu, viņi tos neatradīs. Jo tie, kas kaitē cilvēkiem, ir krietni gudrāki par viņiem un atrodas ārpus tiem, bet kaitē ar tā palīdzību, kas ir cilvēkos – pateicoties mūsu sīkajām kaislībām un pseidovērtībām, cīņai ar kurām valdībām nav efektīvu līdzekļu.”