katru gadu ASV tie sumināti ne tikai īstās Nobela prēmijas, bet arī tā sauktās IgNobel prēmijas laureāti. Atšķirībā no īstās prēmijas, viņi nesaņem naudu, bet vienkārši diplomu, jo tie ir patiesi pētījumi ar pavisam nopietnām idejām. šeit apkopoti šī gada IgNobel prēmijas saņēmēji katrā jomā.
(tulkoju un bildes meklēju pati!)
IgNobel bioloģijā: sekss ar pudeli noved pie sugas iznīcības.
Divi austrāliešu zinātnieki novēroja Dienvidaustrālijā dzīvojošas kokgraužu vaboles. Tēviņi prot lidot, bet mātītes dzīvo uz zemes. Atklājās, ka pārošanās sezonas laikā tēviņus pievilina zemē nomestās alus pudeles, kas atgādina brūnās mātīšu muguras. apmuļķotie tēviņi kopojas ar mātītēm 30 minūtes, veltīgi tērējot savu sēklu. Zālē noliktās cita veida pudeles viņus neesot ieinteresējušas.
IgNobel Miera prēmija: bruņota cīņa pret satiksmes noteikumu pārkāpējiem.
tā piešķirta Viļņas mēram Artūram Zuokam, kas nesen piesaistījis mediju uzmanību, ar bruņumašīnu sadragādams neatļautā vietā novietoto auto. tas gan bijis iestudēts notikums, ko filmējusi Zviedrijas televīzija.
IgNobel medicīnā: jo vairāk gribas čurāt, jo lielāka pašsavaldība un apņēmība.
Pētnieku grupa no Beļģijas un Nīderlandes sadalījusi studentu grupu 2 daļās. Vienai iedeva piecas glāzes ūdens un lika izdzert, kad slāpst, bet otrai grupai lika izdzert uzreiz. Visi pagaidīja 45 minūtes un tad sāka pildīt testu. Izrādījās , ka visaugstākos rezultātus sasniedza tie studenti, kas izdzēra visvairāk ūdens un gribēja uz tualeti, jo apspiežot vēlmi čurāt, viņi vairāk saņēmās testa atrisināšanai. turklāt testa rezultāti bija vēl labāki tiem, kuriem ik pa brīdim jautāja, vai tiešām nevajag uz tualeti, bet tikuntā neļāva to darit!
IgNobel ķīmijā: mārrutki kā trauksmes signāls.
Japānas zinātnieku grupa vēlas reģistrēt patentu jaunam ugunsgrēku un citu ārkārtas situāciju detektoram - tas telpā izsmidzinajapāņu mārrutka jeb vasabi aromātu. Japāņi aprēķinājuši tādu smaržas koncentrāciju, kas spēj pamodināt aizmigušos
IgNobel psiholoģijā:nopūta nav vienkārša nopūta.
Oslo universitātes pasniedzējs Karls Teigels lūdza saviem studentiem sekot nopūtām un "tulkot" tās. Klausoties citos, pētījuma dalībnieki desmitkārt biežāk saklausīja nepatīkamas, nevis patīkamas emocijas, visbiežāk nopūta tika raksturota kā skumjas. Savukārt pilnīgi pretēji to paskaidroja cilvēki kas paši nopūtās - tā bijusi vai nu neapmierinātība, vai arī vilšanās izpausme.
IgNobel matemātikā:aplamie pasaules gali.
Matemātiskie aprēķini jāveic rūpīgāk, tiek atgādināts amerikānietei Dorotijai Mārtinai, kas paredzēja pasaules galu 1954. gadā, amerikānim Petam Robertsonam, kas pasaules galu paredzēja 1982. gada, amerikānietei Elizabetei Profetai kas to paredzēja1990. gadā, korejietim Lī Jangam Rimam, kas to paredzēja 1992. gadā, ugandietei Kredonijai Mverindei, kas paredzēja pasaules galu 1999. gadā, un amerikānim Haroldam Kempingam, kas paredzēja pasaules galu 1994. gadā. Kempings savu paredzējumu laboja uz sī gada 21. oktobri, kas bija pirms 4 dienām, taču kā redzams, viņš atkal kļūdījās.
