Ir bijuši laiki kad vampīri, zombiji un dzīvie miroņi nebija vienīgais drauds un problēma vietējiem kapiem. Viens no patiesiem draudiem bija kapu laupītāji, kuri zaga līķus medicīnas attīstībai. Kā cilvēki cīnījās pret šādiem cilvēkiem? Ar speciāli izveidotajiem kapu ieročiem!
Ierocis kapu pasargāšanai4
18. un 19. Gadsimtos kapu aplaupīšana bija viena no galvenajā problēmām Lielbritānijā un ASV. Tie bija laiki pirms pietiekami kvalitatīvām grāmatām, medicīniskām bildēm un anatomiskajām zināšanām. Tādēļ mediķiem nācās izzināt pasauli izmantojot līķus. Ārsti, ķirurgi, studenti un instruktori drīkstēja izmantot tikai uz nāvi notiesātos noziedzniekus un speciāli noziedotos līķus. Diemžēl, ar to nebija pietiekami medicīnas attīstībai, tādēļ ļoti ātri parādījās sava veida melnais tirgus, kurā tirgoja līķus. Tā kā tāda veida tirgū vienmēr bija atrodami pircēji, radās ar vien vairāk līķu laupītāju. Šāda veida noziegums bija viegli izpildāms un labi atalgots, jo reti kurš atradās kapos pa naktīm. Pie tam, laupītājs guva ne tikai naudu par līķi, bet arī varēja paņemt sev visu, kas atradās neaizsargāta līķa kabatās.
Lai kaut kādā veidā cīnītos ar šo problēmu, kreatīvi kapu darbinieki izgudroja kapu ieroci. Tas bija parasts šaujamierocis ar krama uzsitiena atslēgu (paldies wikipedia ) aprīkots ar rotējošu pamatu un satīvu, kas ļāva ierocim brīvi griezties. Ierocis tika izvietots pie apbedījuma vietas un tēmēja galvas rajonā. To aktivizēja stieple, kura bija izvietota apbedījuma vietā. Neko negaidošiem zagļiem, kuri strādāja pa nakti, nemaz nebija iespējas pamanīt šīs lamatas. Tas noveda pie šo laupītāju nāves, vai vismaz stipra ievainojuma.
Laupītāji nemaz tik viegli nepadevās šīm viltīgām lamatām. Daži no tiem noalgoja speciālas sievietes, kuras tēloja atraitnes. Viņas staigāja pa kapiem ar bērnu un tērptas melnās drēbēs, spiegojot ieroču atrašanās vietas. Vēlāk viņas brīdināja laupītājus par bīstamām vietām. Tomēr arī tas nepalīdzēja laupītājiem. Kapu darbinieki vienkārši sāka uzstādīt šos ieročus pēc satumšanas, radot papildu pārsteigumu laupītājiem.
Nav īsti zināms vai šie ieroči bija patiešām strādājuši, taču tie bija pietiekami labi atbaidīšanas ziņā. Ir dokumentēts, ka šie ieroči tiešām tika tirgoti un īrēti. Diemžēl, tas nebija lēti, kā rezultātā nabagi nespēja to atļauties, kas nozīmēja tikai to, ka viņu mirušie ģimenes locekļi netika pasargāti no kapu laupītājiem.