I pret XXXI7
Jau vairāk kā simts gadu aizritējuši kopš pirmajām atjaunotajām Olimpiskajām spēlēm. Šajā laikā tik daudz kas mainījies un ne tikai apģērbos. Jau pavisam drīz atkal varēsim sekot līdzi jaunien olimpiskiem sasniegumiem un varbūt arī skandāliem.
Par godu Olimpisko spēļu atjaunošanai Spiridons Samarass uzraksta Olimpisko himnu, kas pirmoreiz tiek atskaņota Atēnās un turpmāk visu Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijās.
Ja Panatinaiko stadions Atēnās ir viens no pasaules vecākajiem stadioniem, tas celts ap 566.gadu p.m.ē., tad Marakanas stadions Riodežaneiro, kas bija spēļu galvenais stadions, ir lielākais stadions Brazīlijā un pat visā Dienvidamerikā.
Atēnās visvairāk medaļu izcīna mājinieki. Grieķu sportisti saņem 46 medaļas. Bet Riodežaneiro 78 valstu sportisti izcīna vismaz vienu medaļu, bet visvairāk – 121 medaļa nonāk ASV sportistu rokās.
Atēnās katru vakaru notika lāpu gājieni un grupas spēlēja dažādas nacionālās himnas, cildinot sportistu sasniegumus.
Olimpiskā uguns pirmoreiz tika iedegta 1912.gada VOS Stokholmā, bet 1920.gadā Antverpenes VOS pirmoreiz sportisti zvērēja cīnīties godīgi. Tiesneši un ofiālās personas zvērestam pievienojās tikai 1972.gadā.
Bet olimpisko talismanu tradīcija aizsāka Grenobles ZOS rīkotāji.
Uz Brazīliju devās 33 sportisti, viena no mazākajām Latvijas delegācijām līdz šim VOS. Atklāšanas ceremonijā Latvijas karogu nesa divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs.
Bija cerības uz medaļām, kuras nepiepildījās. Bija jāsamierinās, ka šīs bija pirmās (cerams arī pēdējās) VOS pēc neatkarības atjaunošanas, kad mūsu sportisti mājās atgriezās bez medaļām. Vistuvāk medaļām bija svarcēlāja Rebeka Koha (pietrūka nieka 2kg) un septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa, kurai bija 36 punktu deficīts līdz bronzai.
