1940. gadā Briti atkal bombardē Berlīni, pilotiem uzdevums nav pārāk bīstams, jo pilsētai nav pretgaisa aizsardzības sistēmas. Drīz vien Ā. Hitlers Berlīnē ir uzslējis trīs varenus betona torņus.
Hitlera Flaktorņi18
Torni uzzīmē pats Hitlers
Saniknots par Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku uzbrukumu Berlīnei, Ādolfs Hitlers ņēma skiču burtīcu un uzzīmēja pirmo pretgaisa aizsardzības torni. Skice izskatījās ļoti līdzīga viduslaiku pilij. Skices bija uzzīmētas diezgan prasmīgi, jo jaunībā Hitlers vēlējās kļūt par mākslinieku. Pirmo torni sāka celt 1940. gada oktobrī nākamā gada martā tas jau bija pabeigts. Torņiem vajadzēja būt pietiekoši augstiem lai varētu šaut uz visām pusēm. Lielajiem lielgabaliem vienam no otra vajadzēja atrasties vismaz 50 m attālumā vienam no otra, jo tie radīja spēcīgu vibrāciju
Strādā dienu un nakti
Berlīnes pirmā Flaktorņa būvniecība sākās jau 1940. gada oktobra vidū. To būvēja netālu no pilsētas centra, līdzās Berlīnes ZOO. Nākamo torni būvēja Humoboltainas rajonā, kam vajadzēja koordinēt galvaspilsētas ziemeļu daļas aizsardzību, bet trešā torņa uzdevums Frīdrihshainas apkaimē bija pilsētas aizsargāšana pret uzlidojumiem no austrumiem. Fīrera projekts bija grandiozs un ambiciozs kā visi, kam viņš ķērās klāt. Katrs flaktornis faktiski bija milzīgu torņu pāris.Tikai Zoobunkura būvlaukumā vien atveda 120000 tonnu grants, 35000 tonnu cementa un 9500 tonu tērauda stiegrojuma. Aplēses liecina ( torņu dokumentācija bija slepena), ka kaujas tornis pie ZOO dārza izmaksāja ap 45 milj. reihsmarku, pasakainu summu kara apstākļos. Zoobunkura izmēri: 39m augsts un 70,5 m plats.
Milzīgi virszemes bunkuri
Torņos bija daudz vairāk kā nepieciešams lai aizsargātu pilsētu no bombardēšanas. Katrā tornī bija milzīga bumbu apmetne un neliela slimnīca. Tāpat atradās darbnīcas, kur ražoja svarīgu armijas aprīkojumu. Bija arī telpas ar īpašu ventilāciju kurā varēja glabāt Berlīnes muzeju dārgumus. Uz torņu jumtiem uzstādīja smagos zenītaetilērijas lielgabalis- kopā trjos objektos divpadsmit 128 mm "Flak 40" zenītlielgabalus ar dubultiem stobriem. Tie bija tolaik precīzākie un modernākie zenītlielgabali, spējīgi veikt līdz 24 šāvieniem minūtē. 3,5 m biezais betona jumts sargāja torni no Sabiedroto aviobumbām.
Uzlidojuma laikā Berlīnes iedzīvotāji slēpās flaktorņos, kad karš gājā uz beigām katrā tornī atradās ap 30000 iedzīvotāju, bet paredzēts bija 15000 cilvēkiem. Kad tuvojās sarkanā armija tornī smirdēja jo visas toletes bija sabojātas un katrs kur varēja. Pamazām gaiteņi pildījās ar līķiem, jo sanitāri baidījās iet ārā. Ap torni viss bija izbombardēts. Pēdējie Zoobunkura karavīri padevās 2. maijā plkst. 12:30. Ceru ka patika raksts, ja vēlies atrast kaut ko līdzīgu vati apmeklēt manu profilu.
Priecīgus Ziemassvētkus!
Turpinājums-šeit!