Hippy3

Hipiju kultūra radās 20.gadsimta 60.gados Kalifornijas štata pilsētā Sanfrancisko. Un ļoti īsā laikā tā izplatījās visā pasaulē, nepaiedama garām arī Latvijai. Izdzirdot vārdu “hipijs” mums uzreiz prātā nāk garmatains cilvēks krāsainās drēbēs, kas sēž zaļā pļavā, spēlē ģitāru, dzied, iespējams smēķē marihuānu un ne par ko neraizējas.
Arī 21.gadsimtā pasaulē ir sastopami hipiji. Varbūt ne tik daudz kā 20.gs. vidū…un tomēr. Viņi vienmēr ir centušies pasauli radīt miermīlīgāku, krāsaināku…patiesāku. Varbūt šis ir īstais brīdis hipiju kultūras atdzimšanai? Mums apkārt ir tik daudz karu, sliktu domu. Manuprāt, hipiju sauklis „Make love, not war!” šobrīd būtu tieši laikā.
Mani vienmēr ir interesējusi šī kultūra, tās mūzika un ideoloģija, tādēļ arī izvēlējos savu kursa darbu rakstīt par hipijiem. Mans mērķis ir uzzināt un izpētīt hipiju kultūras rašanos, veidošanos, attīstību. Ļoti liela interese man ir tieši par latviešu hipijiem. Vietām, kur tie pulcējās, viņu aktivitātēm, domām, uzskatiem un cerībām uz brīvību.
Bītniku (tekstos bieži lietoti vārdi „bītņiki” vai „bitņiki”) kustība sākās ASV 20.gs.40.gadu beigās – 50.gadu sākumā Kalifornijā. To aizsāka kāda neliela jaunu rakstnieku un studentu grupiņa, kura centās pret dzīvi izturēties bezrūpīgi un literatūrā ieviesa spontāno rakstību un dzejas brīvās formas. Šie jaunieši lasīja un ietekmējās no Volta Vitmena un Marsela Prusta. Viņi sevi sauca par paaudzi, tā norādot savu nozīmīgumu un salīdzinot sevi ar Zudušo paaudzi.
Vārds „beat” (angl.beat - sitiens) 2.pasaules kara beigās bija izplatīts melno džeza mūziķu vidū un slengā tas nozīmēja – sakauts, apspiests. Kāds žurnālists jau 1944.gadā šo vārdu attiecināja un Viljamu Berouzu. Pie slavenākajiem bītnikiem varam minēt Alenu Grinsbergu, Viljamu Berouzu, Lorensu Farlingetti, Džeku Keruāku.
Pēckara laikā bītniki bija viens no spēkiem, kas sāka apšaubīt tradicionālās vērtības un sāka nošķirties no vairākuma. Viņi bija bohēmiski brīvdomātāji, kas atbalstīja spontānas, dažkārt haotiskas radošās aktivitātes un dzīvesveidu, un viņus var uzskatīt par pirmo subklutūru.
Bītniku paaudzes fenomena ietekme uz Rietumu kultūru neaprobežojās tikai ar ietekmi uz māksliniekiem un rakstniekiem. Viņu iespaidā radās interese par eksperimentiem ar dzīvesstilu, tai skaitā seksu un narkotikām. Bītniki sāka apšaubīt autoritātes, kas, savukārt, kalpoja par pamatu pret karu vērstajiem protestiem. Bītniku paaudzes uzskati iespaidoja visas turpmākās atbrīvošanās kustības, narkotiku lietošanas izplatību, interesi par Austrumu reliģijām un ekoloģiju.