Vārds ''hakeris'' lielākajai daļai no mums saistās ar cilvēku , kas zina ļoti daudz par datoriem un ar savām zināšanām spēj kādam kaitēt. Taču tas nav īsti precīzi. Patiesībā šāds raksturojums aizvainotu lielāko daļu hakeru. Kas tad viņi īsti ir?
Jautāsi : Kāpēc hakeri apvainotos? Jo ''sliktie'' datoru pārzinātāji jāsauc par krakeriem. Ir svarīgi saprast atšķirību starp hakeriem un krakeriem , jo būt par hakeri ir ne vien interesanti , bet arī noderīgi , savukārt krakeru darbība ir pretlikumīga un tiek sodīta.
Labie un ļaunie varoņi.
Visus, kas labi pārzina datorus un to sistēmas , ierasts saukt par hakeriem (no angļu valodas vārda ''hacker''). Valodnieki reizēm lieto arī vārdu ''urķis''. Tātad hakeris ir tehniski izglītots datoru izmantošanas entuziasts, kam pieku sagādā dažādu datorsistēmu pētīšana un pieejas atrašana tajās saglabātajai informācijai. Viņa nodarbošanās lielākoties ir nekaitīga, un to varētu saukt par urķēšanos, jo mērķis ir meklēt arvien jaunas iespējas, kļūdas, nepilnības, veidus, kā to visu izlabot.
Savukārt krakeris (angļu ''cracker'') jeb datorlauzis ir tehniski izglītots datoru entuziasts, kas savas zināšanas un prasmii izmanto, lai bez atļaujas piekļūtu aizsargātiem resursiem. Tas ir cilvēks, kas izmanto savas programmēšanas un datorsistēmu zināšanas ļaunprātīgām darbībām, piemēram, ielaužoties citu datorsistēmās un zogot informāciju vai graujot sistēmu.
Kam noder hakeri.
Hakeru pakalpojumus izmanto dažādu programmu ražošanas kompānijas, protams, par to skaļi nevienam nestāstot. Šādu algotu hakeru darbība neaprobežojas tikai ar nepilnību meklēšanu savās vai svešās sistēmās. Bieži vien viņi rada jaunas programmas un meklē oriģinālus risinājumus, kas vēlāk kalpotu sabiedrībai un tehnoloģiju lietotājiem.
Viens no pirmajiem un arī zināmākajiem hakeriem pasaulē ir Stīvs Vozniaks - kompānijas ''Apple'' dibinātājs. Tieši viņš uzbūvēja uzņēmuma pirmo datoru ''Apple I ''. Ar savu prasmi un zināšanām viņš izveidoja spožu karjeru un iemantoja pasaulesatpazīstamību.
Arī Linus Torvalds, kas ir populārā operētājsistēmas kodola ''Linux'' sākotnējais izstrādātājs un pašreizējais ''Linux'' projekta koordinators, tiek uzskatīts par īstenu hakeri. Viņš bija Helsinku datorzinātņu students, kad 1991. gadā uzrakstīja operētājsistēmas ''Linux'' kodu.
Hakeri un likums.
Ir aprēķināts, ka katru sekundi pasaulē tiek īstenoti ap simts dažādu hakeru un krakeru iebrukumu svešās sistēmās. Lai arī vairumā gadījumu viņu darbības ir nekaitīgas, ik pa 4,5 sekundēm kāda no tām nodara reālu kaitējumu. Tieši tādēļ krakeru darbības tiek uzskatītas par kibernoziegumiem un cīņai ar tiem daudzās valstīs izstrādāti krimināllikumi.
Latvijas Republikā likums, kas paredz kriminālatbildību par kibernoziegumiem, stājās spēkā 1999. gada 1. aprīlī. Pēdējālaikā Latvijā manāmākais krakeris bija valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu noplūdes lietā iesaistītais Latvijas Universitātes pētnieks Ilmārs Poikāns jeb Neo. Viņš publiskoja VID informāciju, kurai bijaa piekļuvis izmantojot datu sistēmas drošības ''caurumu''. Policija aizturēto Ilmāri Poikānu nolēma neapcietināt, tomēr izmeklēšana Valsts ieņēmumu dienesta datu noplūdes lietā joprojām turpinās.
Atceries, ka kibernoziegumi ir ļoti viegli atklājami! Lielākoties krakeri tiek pieķerti un saņem sodu.
Kā pamanīt iebrukumu.
Īstenu profesionāļu darbības tavā datorā nav pamanāmas. Īpaši, ja tiek izmantotas jaunākās uzbrukuma metodes. Retos gadījumos par iespējamiem draudiem tevi var informēt ugunsmūris (jeb ''firewall'') un antivīrusa programma. Ugunsmūris ir sistēma, kas aizliedz neatļautu datu plūsmu uz vai no tava datortīkla, nepiederošu personu ielaušanos datortīklā, kas varētu novest pie datu zudumiem, informācias noplūdes vai citiem kaitējumiem. Antivīrusa programma pasargā no vīrusiem - programmām, kas var radīt postījumus tavā datorā un, izmantojot interneta pieslēgumu, izplatīties arī citos datoros. Ugunsmūris un antivīrusa programma ir minimālais komplekts, kas tev nepieciešams, lai justos drošs pret krakeru uzbrukumiem. Taču 100% drošība nav iespējama, pat izmantojot modernākos un sarežģītākos aizsardzības līdzekļus.
