Gredzenotā planēta - SATURNS14

Pirmie astronomi domāja, ka Saturna gredzeni ir pavadoņi. Kad Galileo Galilejs 1610.gadā pavērsa savu rudimentāro teleskopu pret Saturnu, viņš varēja redzēt Saturnu un tā gredzenus, bet viņš nezināja, uz ko skatās. Viņš uzskatīja, ka Gredzeni varētu būt divi lieli pavadoņi, kas iestrēguši katrs savā Saturna pusē. Beidzot Kristiāns Heigenss izmantoja labāku teleskopu, lai novērotu, ka Saturnam ir slavenie gredzeni. Heigensa vārdā nosaukts Eiropas kosmiskās aģentūras nolaižamais aparāts Huygens - Saturna pavadoņa Titāna izpētei, kā daļa no starpplanētu zondes Cassini-Huygens.

Saturnu kosmosa kuģi ir apmeklējuši 4 reizes. Tātad tikai četras reizes kosmosa kuģi no zemes apmeklējuši Saturnu, turklāt trīs no tiem veica tikai īsus pārlidojumus. Pirmais bija kosmosa kuģis „Pioneer 11” – 1979.gadā, kas lidoja 20000km attālumā no Saturna, otrais un trešais bija secīgi – „Voyager 1” 1980.gadā un „Voyager 2” 1981.gadā. 2004.gadā pie Saturna ieradās kosmosa kuģis „Cassini”, kurš iegāja planētas orbītā un veica Saturna, tā gredzenu un pavadoņu fotouzņēmumus.

Saturnam ir 60 pavadoņi. Jupiteram ir atklāti 63 pavadoņi, bet stabilu otro vietu ieņem Saturns ar 60 pavadoņiem. Daži no tiem ir lieli, kā Titāns – otrs lielākais pavadonis Saules sistēmā. Bet lielākā daļa Saturna pavadoņu tomēr ir maziņi – tikai dažus kilometrus diametrā. Starp citu, pēdējie 4 pavadoņi tika atklāti ar iepriekšminēto kosmosa kuģi „Cassini” tikai dažus gadus atpakaļ. Iespējams, ka nākotnē tiks atklāti vēl kādi Saturna pavadoņi.

Cik ilga ir diena uz Saturna, tas ir noslēpums. Noteikt Saturna rotācijas ātrumu bija viens grūts uzdevums. Planētai nav cietas virsmas, tātad nevar vienkārši skatīties un vērot, cik ilgs laiks paiet līdz kāda konkrēta krātera pabeigtai rotācijai. Lai noteiktu Saturna rotācijas ātrumu, zinātniekiem bija jāvēro Saturna magnētiskā lauka rotācija. Ar vienu mērījumu tika noteikts, ka Saturnam nepieciešamas 10 stundas un 14 minūtes, lai tas veiktu vienu rotācijas ciklu. Bet kad kosmosa kuģis „Cassini” atradās pie Saturna, tika izmērīts, ka rotācijai nepieciešamas 10 stundas un 45 minūtes. Astronomi ir nolēmuši par labu vidējam rotācijas ilgumam – 10 stundām, 32 minūtēm un 35 sekundēm.

Saturna gredzeni varētu būt gan veci, gan arī jauni. Ir iespējams, ka Saturna gredzeni ir tik pat veci, cik Saules sistēma – gandrīz 4,6 miljardus gadu. Tie izveidojās, kad 300 kilometru liels no ledus veidots pavadonis sadrupa Saturna atmosfēras iedarbībā un izveidoja gredzenus. Tomēr pastāv arī iespēja, ka tie ir izveidojušies no putekļu pārpalikumiem, no kuriem veidojies pats Saturns. Astronomi ir arī konstatējuši, ka gredzenu materiāls izskatās pārāk tīrs, lai būtu veidojies tik sen atpakaļ, un tas varētu būt tikai 100 miljonu gadu vecs. Tātad Saturna gredzenu vecums joprojām ir mistērija.

Dažreiz Saturna gredzeni izzūd. Patiesībā jau tie nekur nepazūd, bet izskatās gan tā, kā būtu izgaisuši. Saturna ass ir ieslīpa, tāpat kā Zemes. No mūsu skata punkta mēs redzam Saturnu mainām tā pozīciju debesīs, veicot 30 gadu ceļojumu ap Sauli. Reizēm Saturna gredzeni ir redzami pilnīgi atvēri, visā to varenībā, toties citkārt gredzeni ir redzami pret to malu, tādēļ izskatās, ka tie ir izgaisuši, kas notika no 2008. līdz 2009. gadam un notiks arī no 2024. līdz 2025.gadam.

Saturns ir redzams arī ar neapbruņotu aci. Saturns ir viena no piecām planētām, kas redzamas ar neapbruņotu aci. Ja Saturns ir redzams nakts debesīs, Tu vari doties laukā un ieraudzīt to. Lai redzētu Saturna gredzenus un pašu planētu, Tev tomēr vajadzēs uz to lūkoties caur teleskopu. Bet Tu joprojām vari pārsteigt savu ģimeni un draugus, atrodot nakts debesīs Saturnu un norādot uz to.

Saturna tuvumā varētu būt atrodama dzīvība. Uz Saturna gan dzīvību neatrast, planētas apstākļi ir pārāk naidīgi, lai uz tās pastāvētu dzīvība. Bet uz viena no Saturna pavadoņiem dzīvība varētu eksistēt – uz pavadoņa Encelāda. „Cassini” kosmosa kuģis ir atklājis ledus geizeru aktivitātes Encelāda dienvidpolā. Tas nozīmē, ka kādi procesi nodrošina šo pavadoni ar pietiekošu siltumu, lai saglabātu ūdeni arī šķidrā agregātstāvoklī. Un kur mēs atrodam ūdeni uz Zemes, tur mēs arī atrodam dzīvību.