Ar slavenie cilvēkiem ir bijušas savas dīvainības. Sāra Bernāra deva priekšroku gulēt zārkā, Mao Dzeduns - netīra zobus, bet Dalī spļāva uz savas mātes portretu.
Ģēniju dīvainības.27
Bendžamins Franklins nekad neķērās pie nopietna darba bez liela daudzuma siera. Tikai šis produkts, pēc viņa vārdiem, palīdzēja koncentrēties.
Vinstona Čērčila aizraušanās bija rotaļu karavīri. Viņam mājās bija vairākas armijas, viņš tās veidoja un vadīja kaujā. Vēl politiķis katru nakti mainījis gultas veļu. Viesnīca, kurā viņš bija patstāvīgais klients, jau zināja, ka Čērčila guļamistabā ir jābūt divām gultām: pusnakti viņš gulēja uz vienas, bet pēc tam pārgāja uz otru.
Leģendārais Džordžs Vašingtons bija aizrāvies ar dārzniecību. Vismīļākais augs no sava dārza bija marihuāna, tomēr tā narkotiskās īpašības politiķi neinteresēja...
Prezidents Kenedijs bija ļoti pedantisks: katru rītu viņš lasīja četras avīzes tieši divdesmit minūtes un ne sekundi ilgāk.
Mao Dzeduns nekad netīrīja zobus. Uz visiem aizrādījumiem viņš atbildēja: "Vai jūs esat redzējuši, kā tīģeris to dara."
Hitlera patika vērot citu cilvēku plaukstas. Viņam bija milzīga grāmata, cietos vākos, kur bija savākti slavenu cilvēku plaukstu zīmējumi. Hitleram patika rādīt šo grāmatu viesiem un īpaši lepojās ar to, ka viņa plaukstas bija līdzīgas Frīdriha Lielā.
Fabulists Žans de Lafontēns staigāja pa ielām un skaļi deklamēja savu dzeju, precīzāk, to kas viņam bija ienācis galvā.
Ja Gogolis nebūtu rakstniekam, viņš būtu pavārs. Nikolaijs speciāli devās uz virtuvi novērot pavārus, lai pēc tam gatavotu izcilas maltītes draugiem.
Dostojevskis sāka nopietni strādāt tikai tad, kad to piespieda līguma termiņš. Līdz tam viņš vienkārši neko nedarīja.
TEKSTS ATTĒLĀ - Dzīvo kopā ar cilvēkiem, bet neaizmirsti to, ko uzzināji, kad biji viens. Bet vientulībā padomā, ko tu uzzināji no saskarsmes ar cilvēkiem. ~ Ļevs Tolstojs ~
Ļevs Tolstoja mīlēja pļaut zāli kā parasts zemnieks, kā arī mierīgi visu naudu varēja atdot nabagiem. Viņš no visas sirds mīlēja parunāties ar vienkāršiem cilvēkiem, bet tauta no viņa bēga un slēpās. Nokaitināts, ka viņš nevarēja būt draugs, rakstnieks sāka šūt zābakus - dāvanā. Viņa znotam tādi zābaki stāvēja plauktā, blakus grāmatai "Karš un miers."