Uz zemes ir dzīvojuši un vēl aizvien dzīvo daudzi ģeniāli cilvēki. Tomēr starp viņiem ir tādi, kuri izceļas nevien ar savu maizes darbu, bet gan arī ar savām dīvainībām. Tad nu ievērtē rakstu lasītāj un padomā, varbūt tev piemītošā dīvainība liecina par to, ka arī tu tāds vari būt!
Lai labi lasās! 
Alberts Einšteins (1879-1955) nebija tikai ģēnijs. Vēl jaunam esot viņam bija problēmas ar valodas lietojumu un tādēļ viņš runāja salīdzinoši lēni. Tāpēc ārsti un Alberta vecāki raizējās par viņa veselību. Einšteins pats ir izteicies, ka neveiksmes bērnībā deva iespēju vairāk pārdomāt savu dzīvi, telpu un laiku. Un tālāk jau paši zinām par ko viņš aizdomājās – relativitātes teorija utml. Tomēr izrādās, ka ne tikai bērnībā Albertam bija dīvainības. Pēc viņa šofera stāstītā, Alberts reiz pļavā paņēma sienāzi un to apēda. Albertam arī ir paticis raudzīties uz putniem un tajā pašā laikā ar asarām pilnām acīm spēlēt vijoli.
19. gadsimta autoriem nebija tādi teksta apstrādes rīki, kādi mums ir mūsdienās, tādēļ tajā laikā vairums rakstnieku iztika rakstot ar roku. Bet Edgars Alans Po (1809-1849) gāja soli tālāk, rakstot savus darbus ritināšanas veidā – uz nepārtraktām papīra strēmelēm, sastiprinātām ar zīmoglaku. Šādu metodi viņš izvēlējās, jo ritinot šādas strēmeles varēja vieglāk pārskatīt uzrakstītā saturu un lapiņas nekādi nevarēja noklīst.
Tiem, kam nav pazīstami viņa darbi, jāpiebilst, ka viņš nerakstīja neko banālu, neko par mīlestību. Viņa laikabiedri pat bija izteikušies, ka Edgara darbi ir pārāk asiņaini, slimīgi un nelasāmi. Tomēr, kā jau bieži tas noticis, Po darbi kļuva populāri pēc viņa nāves. Vēl par Edgaru neparasti ir tas, ka viņam iedvesmas avots bija nevis kāda sieviete, bet gan viņa kaķis vārdā Katrīna.
Agata Kristi (1890-1976) sarakstīja 66 detektīvromānus un 14 īso stāstu krājumus. Bet viņa nerakstīja pie galda. Viņai nekad nav bijis savs kabinets priekš rakstīšanas. Piemēram, Agata Kristi sarakstīja detektīvromānu “Slepkavība Austrumu ekspresī” attēlā redzamajā viesnīcas numuriņā. Tā kā viņa nerakstīja pie galda, tad rakstīt nācās ar ko nopietnāku kā ar roku. Šim nolūkam viņa izmantoja rakstāmmašīnu. Kristi rakstīja pat tad, kad tā īsti nebija skaidrs, kurš stāstā būs vainīgais un kā viņš tiks pieķerts. Viņa vienmēr sāka savus stāstus ar slepkavības aprakstiem un tad tos vienkārši apaudzēja ar nepieciešamo.
Tev šķiet, ka esi atkarīgs no kafijas? Tici man, ka tu šajā ziņā neesi ne tuvumā franču rakstniekam Onorē de Balzakam (1799-1850). Šis rakstnieks patērēja pat 50 kafijas tasītes dienā, maz gulēja, kamēr sacerēja savu *magnum opus, kurš sastāv gandrīz no 100 romāniem un lugām. Tā nosaukums “La Comedie Humaine” jeb “Cilvēciskā komēdija”. Pateicoties viņa atkarībai pēc kafijas, Kanādā ir nodibināta kafijas kompānija ar nosaukumu “Balzac's Coffee”.
*magnum opus - apzīmējums izcilākajiem darbiem.
Lūk visražīgākais mūsdienu izgudrotājs, par kuru visticamāk neesiet dzirdējuši. Doktors Yoshiro Nakamatsu (1928-2002) (labāk patīk, ja sauc par Seru Dr. Nakamatsu) 1952. gadā patentēja disketi, kā arī savos 74 dzīves gados radīja vairāk kā 3300 citus izgudrojumus. Daudzas no viņa labākajām idejām viņam ienāca prātā tad, kad viņš bija tuvu noslīkšanai. Doktors Nakamatsu ticēja, ka esot zem ūdēns un smadzenēm esot bez gaisa, tās spēj sasniegt neiedomājamu potenciālu. Nakamatsu ir izteicies: “Lai panāktu to, ka smadzenes ir skābekļa badā, jums ir jānirst dziļi un jāļauj ūdens spiedienam atņemt gaisu jūsu smadzenēm. Nulles punktā, jeb 5 sekundes pirms nāves es vizualizēju izgudrojumu“. Pēc izgudrojuma vizualizācijas, viņš ātri peld uz ūdens virspusi.
Pēc Nakamatsu sacītā ir vēl viena viņa panākumu atslēga. Kāda? Viņa vannasistaba bija noklāta ar 24 karātu zeltu, lai televīzijas un radio viļņi viņam netraucētu radošajā procesā. Nakamatsu dzīvoklī arī nebija nevienas naglas, jo viņaprāt tās aizbaidīja radošās domas.
Ja nebūtu bijis Nikola Tesla (1856-1943), tad mūsu izpratne par elektrību iepaliktu vairākus gadus no tā, kā ir patreiz. Tesla ir patentējis vairāk kā 300 izgudrojumus, piemēram elektromagnētu, radio un maiņstrāvas motoru. Viņš katru savu darba dienu sāka trijos naktī, bet beidza vienpadsmitos vakarā. Šis ieradums viņu noveda līdz nervu sabrukumam 25 gados. Tad Tesla tika ar sevi galā un atsāka jau sev ierasto darba režīmu un tā nostrādāja vēl 38 gadus bez pārtraukuma. Viņš bija vienpatis, kas labi sadzīvoja ar baložiem. Vēl Tesla ir īpatnējs ar to, ka viņam nepatika korpulentas sievietes kā arī rotaslietas (jo īpaši pērles).
Tomasa Edisona (1847-1931) pētnieciskajiem līdzstrādniekiem nācās iziet grūtas intervijas, kas ietvēra zupas bļodiņas izēšanu, kamēr izgudrotājs viņu uzlūko. Edisons rūpīgi vēroja vai potenciālais darbinieks zupai pievieno garšvielas. Ja garšvielas intervējamie pievienoja zupai, pirms to vēl bija nogaršojuši, tad Edisons ar viņiem sarunu beidza un darbā nepieņēma. Testa mērķis bija atsijāt tos, kas pārāk daudz ko pieņem, pirms vispār attiecīgo ir pārbaudījuši.
Un kā jau dižajiem prātiem ierasts, arī Edisons uzskatīja miegu par nevajadzīgu. Viņš piekopa polifāzisko miegu jeb gulēšanu 2-4 stundas.
Zigmunds Freids (1856-1939) bija ebreju izcelsmes austriešu neirologs un psihiatrs, psihoanalīzes pamatlicējs. Viņš piedāvāja ieskatu zemapziņā, mainot veidu kā psihologi iekļūst cilvēka prātā. Kādi tad bija viņa untumi? Freids aizrāvās ar nikotīnu un kokaīnu. Psihoanalītiķa atkarība sākās agri un drīz vien viņš kūpināja cigareti gandrīz nepārtraukti. Galu galā viņam tuvs draugs un ārsts pateica, ka tas var būt bīstami viņa sirdij, ka tai var sākties aritmija. Freids mēģināja atmest smēķēšanu, bet depresijas mākts tomēr ilgi nenoturējās un atsāka. Viņš vienkārši nevarēja atmest šo ieradumu – arī pēc 33 operācijām, kas mutei un žoklim tika veiktas, lai atbrīvotos no vēža un tā izraisītajām komplikācijām.
Čārlzs Dikenss (1812-1870) bija viens no viktorijas laikmeta lielākajiem sociālajiem reformistiem. Kā autors viņš bija neticami ražīgs. Tomēr savā ziņā viņš bija arī dīvains. Pēc viņa darbinieku stāstītā, Dikenss nav varējis pastrādāt, ja viņam mati nestāvēja kā nākas. Tā viņš neskaitāmas reizes katru dienu savus matus piepucējis ar ķemmi. Un tas perfekcionisms neaprobežojās tikai ar viņa matiem. Dikenss bieži vien saviem sacerējumiem neskaitāmas reizes teikumos mainīja vārdu izkārtojumu, lai tikai tie labāk skanētu. Un ja izmainīja kādu teikumu, tad centās tam skanīgumā pielāgot iepriekšējo vai nākamo utt. Viņš nepieļāva asistentu kļūdas. Ja tādas bija, tad asistents bez ierunām tika atlaists.
Rakstnieki un skolotāji ir pazīstami ar savu gandrīz vai reliģisko nostāju interpunkcijas un ortogrāfijas jautājumos. Amerikāņu rakstniekam Stīvenam Edvīnam Kingam (1947) ir daži stingri viedokļi sakarā ar to. Viņš katru dienu saraksta aptuveni 2000 vārdus garus tekstus, kuros nav minēts neviens apstākļa vārds. Kā viņš pats ir izteicies: “Es uzskatu, ka ceļš uz elli ir bruģēts ar apstākļa vārdiem”. Viņaprāt apstākļa vārdi nozog spozmi pārējiem teikuma vārdiem, novērš acis no pārējā teikuma. Viņš arī izteicies: “Apstākļa vārdu radījis bikla rakstnieka prāts”. Stīvens ir arī viens no ražīgākajiem mūsdienu rakstniekiem, kura darbi bieži iekļūst amerikāņu laikraksta “New York Times” bestselleru saraksta augšgalā. Viņš stāsta, ka katru dienu rakstītie vismaz 2000 vārdus garie sacerējumi, kas brīvi no apstākļa vārdiem, ir viņa panākumu atslēga.
Paldies, ka izlasīji šo rakstu!
Citi interesanti raksti, protams, <šeit>!
PS: Lūdzu ieliec rakstam tavuprāt atbilstošo vērtējumu - "+" vai "-".
Noskaties filmu "Idiocracy". Stāsts par to, kas notiek ar pasauli, kad cilvēki neizlabo citu cilvēku kļūdas!
P.S. Ar kādu sporta veidu nodarbojies? 
