›

Galvaskausu deformācijas 1

28 0

Procedūras apraksts. Medicīniskais nosaukums – dolichozephalii. Jau zīdaiņiem pie galvas tiek sieti kustīgi savienoti dēlīši. Cauri savienojumiem tiek izvilktas lentes, ar kurām iespējams starptelpu pakāpeniski samazināt. Gadiem ejot ar šo procedūru tika panākts, ka, sākot ar deniņiem, galvaskauss attīstas torņveidīgi. Galējos gadījumos tika panākts, ka pagarinātajiem pakaušiem tilpums bija pat trīs reizes lielāks nekā nedeformētajiem galvaskausiem. Deformāciju efektivitāte bija atkarīga no diviem faktoriem: no agrā bērnībā veiktām manipulācijām un no galvas kaulu augšanas tendencēm, kas izpaudās līdz indivīda pubertātei. Pārliecinošā vairumā gadījumu šo galvaskausu īpašnieki sasnieguši pieaugušu cilvēku gadus un nav nekādu datu, ka tikušas bojātas galvas smadzenes.

Lokveida deformācija iezīmējas ar cilindru vai konusu, un tā tiek panākts kalvas torņveida pagarinājums un ļoti augsta piere. Par „saišu rievām” dēvētie ieapaļie nospiedumi uz pieres kaula un pakauša norāda uz veidu, kādā pārformējums noticis. Nereti zīdainim tas bija bīstams.

Ieapaļa presējošas bandāžas deformācija. To izveido slīpi virs galvas no pieres apakšas un vidusdaļas līdz pakauša apakšai.

Visiegarenākais pašlaik... Autors: reds Galvaskausu deformācijas

Visiegarenākais pašlaik pazīstamais galvaskauss. Patlaban glabājas kādā Ikas muzejā Peru. Peru. Tādus galvaskausus var aplūkot Ikā un Silustani. Visai intensīvi to piekopa inki, kuru valdnieku ģimenes deformēja dēlu galvas, lai kļūtu līdzīgi dieviem. Tādi atrasti arī Čavinas de Uantaras kultūras centrā. Inku priesteri izraudzījās vēl pavisam jaunus zēnus un viņu mazās, vēl pavisam mīkstās galviņas iespieda starp popētiem dēļiem. Cauri locīklām tika izvilktas auklas, ar kurām lēnām un pastāvīgi sašaurināja starptelpu. Amerikāņu antropologs un arheologs Džoans Reinhards, kas veica izrakumus lielos augstumos, kādā Andu vulkāna virsotnē uzgāja trīs upurētu bērnu atliekas, kas tur atradās kādus 500 gadus. Viena zēna galvaskauss bija mākslīgi izstiepts. Ekvadora. Bolīvija. Čīle. San Pedro de Atakamas pilsētiņā atrodas Museo Arqueologico R.P.Gustavo Le Paige. Šai muzejā atrodas pasaulē lielākā galvaskausu kolekcija – ap 5 000. Starp tiem ir deformēti pagarinātie galvaskausi, daži tādi ir vitrīnā muzeja ieejas tuvmā. Daudz vairāk to ir vēl muzeja noliktavā, kas apmeklētājiem nav pieejama. Amazones baseins. Ceļotājs Aleksandrs fon Humbolts ( 1769. – 1859.g. ) ziņojis par daudzām tādām indiāņu ciltīm Orinoko upes baseinā. Viena no tādām – kavinosi, dzīvo Pahitejas upes grīvā un Ukajali upes augštecē, kā arī rankelesu un pampasu indiāņi. Praktizē vēl mūsdienās. Argentīnas Patagonija. Tās dienvidos šī paraža tiek praktizēta vēl šodien. Senā Ēģipte. Tāds galvaskauss figurēja faraonam Ehnatonam, kurš ar to ieviesa tādu kā modi valstī. Tuvie Austrumi. Meksika. Sapoteku senpilsētā Monte Albanā muzejā var redzēt tādu galvaskausu. Maiju Jukatanā ir. 20.gs. 30.gados tāds viens atrasts Ziemeļmeksikā pie Chihuahuahua un to pētījis pazīstamais arheologs Loids Pajs. tas saturēja 2 l smadzeņu un tā DNS analīze deva interesantus rezultātus - daži DNS ķēdes posmi bija citādi nekā parasti cilvēkam. Dienvidkaukāzs. Viens tāds iegarenais galvaskauss tiek glabāts Pjatigorskas muzejā. Tas uziets Hasaotas pazemes apbedījumā netālu no Kislovodskas. Tiek datēts ar 3.-5.gs. un uzskatīts par alānu kultūras artefaktu. tas saturējis ap 1.5 l smadzeņu. Sibīrija. Ķīna. Melanēzija. Šeit deformācijai lieto ieapaļu presējošu bandāžu. Āfrika. Zairas mangbetu cilts, kas dzīvo Velas upes augštecē Zairas teritorijas ZA, un piekopj šādu tradīciju vēl šodien. Šeit deformācijai lieto ieapaļu presējošu bandāžu. Arī Āfrikas rietumos un Magribas zemēs. Krētas sala. Atrasti tādi galvaskausi, te tāda paraža pastāvējusi vēl pavisam nesen. Lapzeme. Šī tradīcija saglabāta līdz mūsdienām. Holande. Bretaņas Karnakas megalītiskajā kultūrā. Francijas Gaskoņā un Normandijā šī tradīcija bija saglabājusies līdz pat 19.gs. Anglijā. Solsberijā netālu no Stounhendžas. Norvēģija. Vācija. Kopumā Bavārijas 6 vietās atrasti 12 deformētie galvaskausi. No tiem tikai 2 ir vīriešu galvaskausi. Visi tie tiek saistīti ar 5. un 6. gs. Galvaskausu deformēšana beidzas līdz ar kristietības uzvaras gājienu šais zemēs. Bavārijas galvaskausi pakļauti tā saucamajam lokveida deformācijas tipam. Patlaban visi šie atradumi glabājas Minhenes Valsts antropoloģijas muzejā pie Karolīnas laukuma. Tur noris to izpēte un restaurācija. Vēlāk tie tiks izstādīti Valsts Aizvēstures muzejā.