Čau, šodien par manu vienu no mīļākajām valstīm...
Francija ir Eiropas Savienības dibinātājvalsts.
Galvaspilsēta ir Parīze.
Kopējā platība ir 550 000 km²
Iedzīvotāji ir 64,3 miljoni.
Francija ir vislielākā Eiropas Savienības valsts. Tā stiepjas no Ziemeļjūras līdz Vidusjūrai. Francijas ainava ir ļoti daudzveidīga, austrumos un dienvidos slejas kalni, ietverot Alpu virsotni Monblānu (4810 m), kas ir augstākais punkts visā Rietumeiropā. Francijas zemieņu teritorijā ir četru upju baseini — ziemeļos Sēna, uz rietumiem plūstošās Luāra un Garonna, visbeidzot, Rona, kas no Ženēvas ezera ietek Vidusjūrā.
Republikas prezidentam ir liela ietekme politikā. Viņš vada Ministru padomes (kabineta) sēdes un vienmēr atbild par pašām svarīgākajām politikas jomām, t. i., ārpolitiku un aizsardzību. Savukārt premjerministra ikdienas pienākumos ietilpst regulāri izbraukumi pa valsti. Prezidentu ievēl tiešās tautas vēlēšanās uz pieciem gadiem. Parlaments sastāv no Nacionālās asamblejas, ko pārvēl ik pēc pieciem gadiem, un Senāta, kura locekļus ievēl vēlēšanu kolēģija.
Francijai ir attīstīta industriāla ekonomika un efektīva lauksaimniecības nozare. Pie galvenajām saimnieciskajām darbībām var minēt automobiļu rūpniecību, kosmisko aviāciju, informācijas tehnoloģijas, elektroniku, ķīmisko un farmaceitisko rūpniecību un modes apģērbu rūpniecību.
Francija var lepoties ar Eiropā visietekmīgākajiem rakstniekiem un domātājiem, sākot no Dekarta un Paskāla XVII gs., Ruso un Voltēra XVIII gs. un beidzot ar Balzaku, Bodlēru un Flobēru IX gs., un Sartru un Kamī XX gs. Pēdējo divu gadsimtu laikā tā mākslas pasaulei devusi tādu autoru darbus kā Renuārs, Monē, Sezans, Gogēns, Matiss un Braks, — tie ir tikai daži no daudziem.
Reklāma
Franču virtuve ir viena no izsmalcinātākajām Eiropā. Ēdiena gatavošanai un baudīšanai ir svarīga vieta franču kultūrā un dzīvesveidā.