Izdomāju uzrakstīt, manuprāt, ietekmīgākā bārdainā Kubas cigāru piekritēja un vienu no savā ziņā skandalozākā cilvēka biogrāfiju - Fidelu Kastro.
Cerams nav bijis. :D
Fidels Kastro - pilnā vārdā Fidels Alehandro Kastro Russ (Fidel Alejandro Castro Ruz).
Dzimis 1926. gada 13. augustā, Birānā, Kubā. Kubā valda kopš 1959. gada, kad 26. jūlija kustība gāza Fulhensio Batistas valdību un padarīja Kubu par pirmo sociālistisko valsti rietumu puslodē.
Kastro savu politisko dzīvi sāka kā studentu aktīvists. Viņš nebaidījās paust nacionālistiskus uzskatus, kā arī kritizēt Batistas režīmu un ASV biznesa un politiskās intereses Kubā. Tas, ka viņš 1953. gadā vadīja uzbrukumu Monkadas barakām, tika tiesāts un izsūtīts trimdā un 1956. gadā organizēja partizānu iebrukumu Kubā, tikai radīja un nostiprināja viņa slavu visā pasaulē.
Kopš nākšanas pie varas 1959. gadā viņš ir kļuvis par pazīstamu un pretrunīgi vērtētu politiķi. Daži viņu uzskatīja par likumīgu un populāru valsts vadītāju, taču citi - par diktatoru. 2008. gada 19. februārī tika oficiāli paziņots, ka Kastro aiziet no Kubas prezidenta amata veselības stāvokļa dēļ. 24. februārī viņu šajā amatā nomainīja viņa brālis Rauls Kastro.
Politiķis, sabiedrisks darbinieks, revolucionārs, Kubas valdības premjerministrs no 1959. līdz 1976. gadam, Kubas Valsts padomes priekšsēdētājs no 1976. līdz 2008. gadam.
Tēvs - imigrants no Spānijas Galisijas provinces, Anhelja Argiss Kastro (Ángel Castro Argiz), cukurniedru plantācijas īpašnieks, māte - Lina Gonsalesa Rusa (Lina Ruz González), - virtuvene tēva saimniecībā (vecāki apprecējās jau pēc bērnu piedzimšanas). Vispirms (kopš 1934.) mācījies pamatskolā, bēc tam (1939.) priviliģētā jezuītu koledžā (el Colegio de Dolores), kuru apsolvēja kā teicamnieks un 1945. gadā iestājās studēt Havannas universitātē (Universidad de La Habana), Tiesību zinātņu fakultātē (kuru absolvēja 1950. gadā ar bakalaura grādu). Fidels spēlējis Kubas koledžu basketbola izlasē, kur bija labākais taranējoša tipa uzbrucējs. Beisbolā Fidels bija "pitčers" – bumbas sviedējs. 1949. gadā, kad Fidels tikko bija sācis studijas Havanas universitātē, viņam tika piedāvāts 5000 dolāru avanss, lai parakstītu līgumu par spēlēšanu populārajā Ņujorkas "Giants" beisbola komandā. Komandas pārstāvis nespēja noticēt atteikumam: "Nekad agrāk neviens no Latīņamerikas nebija mums teicis "nē"." 24 gadu vecumā Fidels kļuva par tiesību doktoru Havanas universitātē. Uzsāka advokāta praksi. Iestājās konservatīvajā Kubas Tautas partijā (Partido del Pueblo Cubano jeb Partido Ortodoxo). 1948. gada 12. oktobrī apprecējās ar Mirtu Diasu Balartu (Mirta Díaz-Balar, piedzima dēls Fidels - Fidel Félix Castro Díaz-Balart), taču pēc pāris gadiem laulība tika šķirta.
Tika nodibināta t.s. 26. jūlija kustība (Movimiento 26 de Julio jeb M-26-7) - par kuras vienu no līderiem kļuva Fidels Kastro, - par kuras mērķi tika deklarēta Batistas režīma gāšana. 1956. gada 25. novembrī ar kuģīti "Granma" Kubas piekrastē ieradās 82 26. jūlija kustības biedri, bruņojušies ar strēlnieku ieročiem. Grupu vadīja Fidels. 1957.-1958. gados viņš pavadīja Sjerramaestras (Sierra Maestra) kalnos, piedaloties partizānu karā pret režīmam lojālajiem bruņotajiem spēkiem. 1958. gada vasarā tie cieta sakāvi un revolucionāri pārņēma varu valstī. 1959. gada 16. februārī Fidels Kastro kļuva par Kubas jaunās valdības premjerministru ar milzu pilnvarām, turpmākajos gados kļūstot zināmā mērā par diktatoru.
Privātā dzīvē kaislīgi aizrāvies ar niršanu, sievietēm, smēķējis cigārus. Kā atzīst viņa biogrāfs amerikāņu žurnālists Tads Sulcs, Fidels ir introverts romantiķis, harismātisks vadonis, apveltīts ar bagātu iztēli un lielisku atmiņu, lielisks aktieris un sludinātājs, neaprēķināms un izaicinošs. Neordināra, harismātiska personība. Fenomenāla atmiņa: atšķirībā no citiem politiķiem, vienmēr publiskās runas skandējis no galvas, nevis nolasījis (garākā runa bijusi 27 h bez pārtraukuma). Populārs, pat dievināts vairuma kubiešu vidū līdz pat šim brīdim. CIP it kā esot rīkojusi vismaz 600 atentāta mēģinājumu pret Kastro. Šādu ASV darbību ar viņam netipisku tiešumu atzinis ASV bijušais valsts sekretārs Henrijs Kisindžers: "Nesaprotu, kāpēc mums jāstāv malā un jāskatās, kā kāda valsts tās tautas bezatbildības dēļ kļūst komunistiska." Pirmais atentāta mēģinājums pret Kastro tika veikts jau 1955. gadā, kad viņš bija trimdā Meksikā.
2006. gada jūlijā Fidels Kastro ar nopientām veselības problēmām nonāca mediķu aprūpē un turpmākos gadus politikā praktiski vairs neiesaistījās, tomēr paliekot par dzīvo Kubas revolūcijas "ikonu". 2008. gada 19. februārī oficiāli paziņoja, ka vairs ar politiku nenodarbosies vecuma un veselības problēmu dēļ, atstājot visus valsts amatus.
