Fakti par žirafēm12

Vārds "žirafe" radies no arābu vārda "ziraafa" vai "zurapha", kas nozīmē dzīvnieku bars vai garš. Vārdu "Giraffa" angļu valodā lieto no 16. gs.

Ir vairākas teorijas par to, kāpēc izveidojies žirafu garais kakls. Parastais skaidrojums ir, ka tāds evolūcijas gaitā attīstījies, lai žirafes varētu baroties ar lapām koku galotnēs, kam citi dzīvnieki netiek klāt. Ir vēl cita teorija – ka garie kakli attīstījušies sākotnēji tēviņiem, tā dodot garkaklainākajiem dzīvniekiem priekšrocības "kaujās ar kakliem", kas savukārt ļāva šiem dzīvniekiem dominēt un izpelnīties mātīšu uzmanību. Šī teorija balstās uz norādēm, ka žirafes ļoti bieži barojas ar zemiem krūmiem (tad kāpēc kaklam būtu jābūt garam?), kā arī, ka tēviņu kakli ir garāki nekā mātītēm. Tomēr šī otrā teorija plašu atzinību nav ieguvusi.

Žirafēm ir ļoti liela sirds – tā sver 10 kg un garuā sasniedz 60 cm. Tas arī saprotams, jo žirafes sirdij jārada apmēram divreiz lielāks asinsspiediens nekā cilvēka sirdij, lai asinsriņķošana varētu pacelties žirafes ķermeņa augstumā, t.sk. nodrošinot ar skābekli smadzenes.

Garā mēle (45 cm) žirafēm palīdz ne vien baroties, bet arī ļauj tikt galā ar kukaiņiem, kas nometušies jebkurā vietā uz žirafes "sejas" un žirafei vajadzīgs ļoti maz miega, mazāk nekā gandrīz visiem citiem zīdītājdzīvniekiem. Diennaktī žirafe ir aizmigusi 10 minūtes–2 stundas, vidēji – 1,9 stundas dienā.