Šīs šķirnes vēsture sākusies ilgi pirms tam, kad to atzina oficiāli. Šie nelielie, drosmīgie, enerģiskie suņi bija neaizstājami palīgi īru fermeriem: uzticami mājas sargi, neatlaidīgi grauzēju iznīcinātāji, turklāt draudzīgi un saticīgi ar visiem mājas ļaudīm, kā arī ar mājputniem un pārējiem fermas dzīvniekiem.
1879.gadā Anglijā nodibinājās īru terjeristu klubs, kas izstrādāja šķirnes standartu. Jāpiezīmē, ka šķirne gadu gaitā saglabājusies ļoti noturīga un mūsdienu īru terjers visai maz atšķiras no pirmatnējā standarta.
Īstu slavas dziesmu šim nelielajam, līdz nāvei uzticīgajam sunim \"nodziedājis\" Džeks Londons savā romānā \"Maikls, Džerija brālis\". Tā kā suns ir neliela auguma un spēj iekļauties pieticīgos apstākļos, tas ir ļoti piemērots turēšanai pilsētas apstākļos.
Eksterjers: augums kucēm 44-47 cm, suņiem- 46-49 cm. Spalva rupja, asa, zem tās mīksta pavilna. Suns ir vienkrāsains- koši ruds, zeltaini ruds vai pelēki ruds. Atļauts neliels baltumiņš uz krūtīm. Galva šaura, iegarena, acis tumši brūnas, ļoti dzīvīgas. Īru terjers pakļauts stingri reglamentētam trimingam.
Neskatoties uz nelielo augumu, īru terjers ir īsts cīnītājs. Viņš ir drosmīgs, bezbailīgs un aizstāvēs savu saimnieku pat no augumā krietni lielākiem pretiniekiem.
Reklāma
Grūti iedomāties vēl uzticamāku draugu kā šis suns; pareizi audzināts, tas būs arī paklausīgs. Ļoti labi iederēsies ģimenē ar bērniem. Pēc dabas jautrs, rotaļīgs, azartisks un ļoti aktīvs suns, īru terjers ir iecietīgs pret bērniem un īsts ģimenes aizstāvis. Ar viņu nepieciešams daudz un regulāri nodarboties, ļaut viņam izskrieties.
Pret citiem suņiem gan var izturēties naidīgi, ja no mazotnes nav radināts pie to sabiedrības.