Fakti par smadzenem3

Šodien jūs varēsiet iepazīties ar dažiem faktiem par cilvēka smadzeņu darbību. Kā smadzenes apstrādā informāciju, kādi domāšanas tipi eksistē.



*Vecāki un skolotāji, kuri daudz lasa balsī un apspriež izlasīto ar bērniem, tādā veidā paātrina bērna intelektuālo attīstību.

*Bērniem, kuri no agra vecuma (līdz 5 gadiem) zina 2 valodas, ir savādāka smadzeņu struktūra. Pieaugot, viņiem arī ir
augstāks intelekta koeficients, nekā „vienvalodīgiem” vienaudžiem.

*Autoritārā attieksme pret bērniem kavē jaunas informācijas apgūšanas procesu.

*Smadzenes aug līdz 18 gadu vecumam.

*Ja bērns dzīvo attīstošā vidē, turpmākajā dzīvē viņš varēs apgūt jaunu informāciju 25% efektīvāk. Primitīva attīstoša vide, attiecīgi tādas spējas pazemina uz 25%.

*Radošu cilvēku smadzeņu darbība principiāli atšķiras no tehniski domājošo smadzeņu darbības.

* Ņujorkā tika veikts interesants pētījums, kura laikā tika izsecināts, ka cilvēkiem, kuri ikdienā neizmanto pārtiku ar mākslīgajām krāsvielām, konservantiem un sintētiski iegūtiem vitamīniem IQ ir vidēji uz 14% augstāks, nekā cilvēkiem kuri izmanto moderno pārtiku.

*Cilvēka smadzenēs ir iedzimta tieksme pēc jaunām zināšanām – ziņkārība. Bet bez šīs tieksmes stimulācijas ziņkārība pazūd un to aizvieto garlaicība.

*Vēl viens pētījums ir pierādījis, ka jaunu lietu izpēte noved pie straujas smadzeņu aktivitāšu palielināšanās jau pēc vienas mācību nedēļas.

*Mūzika uzlabo spēju mācīties. Visefektīvākā šajā ziņā ir vieglā fona melodija, īpaši – klasiskā mūzika.

*Smadzenēs ir 2 mandeļveidīgi ķermeņi, kuri atbilst par mūsu spējām atšķirt cilvēku mīmiku un saprast ko tā nozīmē.

*Spējas tikt mācītam un iegaumēt saucas par deklaratīvu atmiņu. Atšķirībā no parastās atmiņas – tā atrodas citā smadzeņu vietā.

*Smarža stimulē jaunu zināšanu apguvi. Kā rāda daži pētījumi – mācību procesu apvienošana ar dažiem aromātiem uzlabo atmiņas spējas.

*Katru reizi, kad jūs mēģiniet kaut ko atcerēties, smadzenēs izveidojas jaunā neironu saikne.

*Tiek uzskatīts, ka smadzenes dienas laikā iegūtas zināšanas sakārto miega laikā.

*Miega bads pasliktina iegaumēšanas spējas.

*Īstermiņa atmiņa ir saistīta ar smadzeņu elektroķīmiskiem procesiem, ilgtermiņa atmiņa – ar neironu saikņu struktūras
maiņu.

*Katru reizi, kad mēs mirkšķinām acis, mūsu smadzenes iegaumē bildīti un tur to līdz momentam, kad sāk ienākt jauna vizuālā informācija. Ja šī parādība neeksistētu – tad pēc acu mirkšķināšanas mums nāktos no jauna apskatīt apkārtni.

*Varētu likties – kas var būt vienkāršāks par smiekliem? Izradās, ka šis process pieprasa 5 smadzeņu daļu aktivitāšu.

*Joprojām nav precīzi zināms, kāpēc žāvāšanās ir lipīga.

*Hārvardā ir smadzeņu banka, kur glabājās vairāk nekā 7000 cilvēku smadzeņu eksemplāri pētīšanai.

*Disneja multfilmas bieži vien demonstrē vairākas nervu slimības. To multfilmu varoņi bieži krāc, redz murgus sapnī un
sapnī arī staigā.

*Pēc aprēķiniem cilvēks katru dienu domā līdz 70000 domu.

*Aristotelis uzskatīja, ka prāts un apziņa atrodas sirdī.

*Smadzenes uz 75% sastāv no ūdens.

*Viedoklis, ka mēs no smadzenēm izmantojam tikai 10% ir mīts. Pat primitīvu aktivitāšu laikā tiek iedarbinātas visas smadzeņu daļas.

*Vidējais cilvēka smadzeņu svars – 1300 grami.

*Smadzeņu svars nekādā veidā nav saistīts ar cilvēka spējām vai intelektu.

*Smadzenēs nav receptoru, kuri jūt sāpes.

*Smadzenes sastāv no baltas un pelēkas vielas, proporcijā 3:2.

*Neironu skaits mūsu smadzenēs – aptuveni 100 000 000 000.

*Katram neironam ir no 1000 līdz 10000 sinapšu (saites ar citiem neironiem).

*Tā saucamais smadzeņu stobrs, pie intensīvas domāšanas paliek arvien biezāks.

*Alberta Einšteina smadzenes neatšķiras no vidēji statistiskā cilvēka smadzenēm, izņemot reģionu, kurš atbilst par
matemātiskiem aprēķiniem (Einšteinam tas bija lielāks par 30%).