Fakti par sardīnēm!3

Pieaugušas zivis var nodzīvot līdz pat 15 gadu vecumam un sasniegt 25 cm garumu

Sardīnes dzīvo seklos, atklātos ūdeņos netālu no piekrastes

Sardīnes veido lielus barus, kuri dienas gaitā migrē starp dažādu dziļumu ūdeņiem. Vasarās sardīnes migrē uz ziemeļiem un ziemās atkal atpakaļ uz dienvidu ūdeņiem.

Par sardīņu krājumu daudzumu savvaļā informācijas ir maz, tādēļ nav iespējams veikt pilnīgu sugas novērtējumu. Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos pašreiz zvejniecība norit ar zemu kopējo pieļaujamo nozvejas daudzumu

Izņēmums ir Adrijas jūras sardīne, kuras savvaļas krājumi pēdējo 15 gadu laikā samazinājušies.

Atlantijas okeāna Āfrikas piekrastē sardīņu krājumi pārsvarā ir labā stāvoklī. Turpretī daudzos Vidusjūras reģionos sardīnes ir pārzvejotas.

Sardīņu zveja ar riņķvadu tīkliem un pelaģiskajiem traļiem ir salīdzinoši selektīva. Sardīnes veido barus, tāpēc piezveja parasti ir maza. Sardīnes dzīvo pelaģiskajā zonā, tādēļ grunts biotopiem kaitējums netiek nodarīts.

Tā kā sardīnes ir delfīnu galvenā barība un abas šīs sugas bieži sastopamas vienkopus, tad Vidusjūrā delfīni bieži nonāk zvejnieku tīklos. Arī apdraudētie Vidusjūras mūku roņi(Monachus monachus) bieži gūst traumas saduroties ar zvejošanas rīkiem.