Meditācija ir prakse, kas ļauj izveidot un attīstīt noteiktas cilvēciskas pamatīpašības, līdzīgi kā vingrinoties cilvēks iemācās lasīt, spēlēt mūzikas instrumentu vai apgūt kādas citas iemaņas.
Etimoloģiski jēdziens, kas franču valodā nozīmē „meditācija”, sanskritā ir bhavana, kas tulkojumā nozīmē „kopt”, un tibetiešu valodā gom, kas nozīmē „iepazīties”. Runa ir galvenokārt par lietu skaidra un patiesa redzējuma iepazīšanu un ikvienam piemītošu īpašību izkopšanu – īpašību, kuras neizpaužas tik ilgi, kamēr mēs neko nedarām, lai tās attīstītu. ….
…Meditācijas pati dziļākā jēga ir iekšēja transformācija – mainīt sevi, lai mainītu pasauli, kļūt par labāku cilvēku, lai labāk varētu kalpot citiem. Tādā veidā cilvēka dzīvē tiek izvirzīti paši cēlākie mērķi…
Meditācijas objekts ir prāts. Sākumā tas ir apjucis, satraukts un nepakļāvīgs, tas atrodas neskaitāmu nosacījumu un automātisku ieradumu gūstā. Meditācijas uzdevums nav ne prāta apstādināšana, ne iemidzināšana, bet gan atbrīvošana, apskaidrošana un līdzsvarošana.
Fakti par meditāciju4
Meditācijas laikā asinīs palielinās tādu hormonu daudzums kā serotīns un melatonīns kuriem piemīt nomierinošs efekts. Bet stresa hormona kortizola līmenis pazeminās.
Viskonsinas universitātes pētnieki veica pētījumu kurā noskaidrojās ka darbinieki kuri meditē ir daudz priecīgāki, tie ir daudz tolerantāki, kā arī šie cilvēki ir daudz enerģiskāki un optimistiskāki. Tāpat tika noskaidrots ka meditācijas laikā būtiski samazinājās darbinieku savstarpējie kontakti.
Dīpaks Čopra ir nācis pie slēdziena ka cilvēki kuri vairāku gadu garumā nodarbojas ar meditāciju un holotropisko elpošanu pēc sava bioloģiskā vecuma ir par 5 – 10 gadiem jaunāki par savu hronoloģisko vecumu.
Ar meditācijas palīdzību ir iespējams pazemināt asinsspiedienu.
Meditācija palīdz cīnīties ar vēzi. Kanādā izvietotā Toma Bikera onkoloģiskā centra speciālisti apgalvo ka meditācija paaugstina ar vēzi slimo pacientu stresa noturību.
Jaunākie pētījumi ir noskaidrojuši ka meditācija pozitīvi iespaido smadzeņu darbību, kā arī uzlabo tā struktūru.
Speciālisti apgalvo ka tie cilvēki kuri meditē daudz ātrāk atgūstas pēc slimībām, nekā tie cilvēki kuri nemeditē. Tāpat cilvēki kuri meditē daudz retāk izjūt stresu.