Starp posmkājiem, lēcējzirneklis ir pazīstams ar savu izcilo redzi. Lēcējzirneklim ir astoņas acis, četras priekšpusē un četras augšpusē. Divas acis ir lielākas, kuras atrodas centrā un kurām ir ierobežots redzeslauks un ļoti augsts asums. Pārējām acīm ir otrādāk - ļoti plašs redzeslauks un zems asums. Redze šim zirneklim ir tik laba, ka tas spēj redzēt sev apkārt nepakustoties.
Lēcējzirneklis (Salticiade) ir pazīstams ar vairāk nekā 4000 - 5000 sugām visā pasaulē, it īpaši tropu reģionos. Ir zināms, ka pat dažas sugas dzīvo ledainajos Himalajos.
Lēcējzirnekļi mēdz izdalīt blāvu krāsojumu uz sava ķermeņa, dažiem tēviņiem šis krāsojums var arī mirdzēt.
Lēcējzirnekļi ir pazīstami ar savu ātrumu un lēkšanas spējām. Šis zirneklis spēj uzlekt 25 reizes augstāk par savu lielumu.
Lēcējzirnekļi pārsvarā dzīvo pļavās, stepē vai vienkāršāk sakot, tur, kur ir vairāk zāles. Un ne tikai zālē - majokļos, šķūņos u.c.
Dažas sugas maskējas, saplūstot ar vidi. Citi saglabā modrību gan pret medījumu, gan pret plēsējiem. Draudu gadījumā lēcējzirnekļi bēg vai slēpjas.
Lēcējzinrekļi ir no tiem zirnekļiem, kuri neauš tīklus, bet tikuntā rada zīdu. Zīds tiek izmantots, lai atzīmētu atkāpšanās ceļu un lai aizsargātu mazuļu olas. Zīds var darboties arī kā stūre lēciena brīdī, lai kontrolētu piezemēšanos.
Lēcējzinrekļiem nepatīk uzturēties telpās, tie labrātak dzīvo zaļumos.
Lēcējzirnekļa kodums netiek uzskatīs par kaitīgu cilvēkiem, īpaši tādēļ, ka šī suga mēdz bēkt no cilvēkiem nevis kost. Lēcējzirnekļi ražo indi, šī inde nav uzskatama par bīstamu.
