Lielās pandas dzīvo Ķīnas mežos, kur to palicis tikai pāris simtu.
Brūnalģe var izaugt garāka par 54,5 m augsto Pizas torni.
Pasaulē lielākās sēklas ir jūras kokospalmai,kuras var sasniegt pat 20 kg.
Koraļļu rifs izskatās kā klints bluķis,taču tas ir veidots no miljoniem sīku dzīvnieciņu.
Lielākā bezmugurkaulnieku daļa ir tik sīki, ka tos var saskatīt tikai caur mikroskopu.
Lidzivis var izlēkt no ūdens, izplest spuras un planēt gaisā.
Dziļākā vieta Pasaules okeānā - 11 km - ir Marianas dziļvagā Klusajā okeānā.
Uz vulkāniskās saliņas Sērtsijas, kas radās 1963.gadā, ir jau izveidojusies diezgan bagātīga augu valsts.
Vislielākais sausums uz Zemes valda Atakamas tuksnesī, Dienvidamerikā.Tur lietus nav lijis jau 400 gadu.
Pasaules lielākie koki ir Ziemeļamerikas milzu mamutkoki.Pats lielākais koks (111 m) ir augstāks par Brīvības statuju Ņujorkā.
Dienvidamerikas sienāzis maskējoties tiecas atgādināt krūma zariņu.
Virpļotājvabolēm ir viens acu pāris redzēšanai virs ūdens un otrs - redzēšanai zem ūdens.
Lietusmežos ir daudz augu, kas ir ļoti noderīgi medicīnā.
Aras cits citu atšķir pēc krāsu salikumiem, ko veido to spalvas.
Ja piesārņots gaiss sajaucas ar lietusmākoņiem, nolīst skābais lietus, kas bojā koku lapotni.
Vilki cits citam savu noskaņojumu izrāda ar grimasēm.
Lielākais zināmais aisbergs ir bijis vēl augstāks par Sv.Pāvila katedrāli Londonā.
Strauss ir par smagu, lai spētu lidot, toties tas skrien ārkārtīgi ātri.
Ragainā ķirzaka, ja tai uzbrūk, ienaidnieka atbaidīšanai izšļāc no savām acīm asinis.
Tārpiem vispār nav kaulu.Tie ir pildīti ar šķidrumu, kas tiem piedod formu.
Rietumāfrikā dzīvojošie sani ūdeni tuksnesī iegūst, pa cauruli izsūcot to no dziļām bedrēm.
Ir upes, kurās ūdens ir ikai reizi vai pāris reižu gadā, kad līst lietus.
Bambuss ir visstraujāk augošā zāle pasaulē.Tā vienā diennaktī var sasniegt 1 m garumu - divgadīga bērna augumu.
