Paskatīsimies, kas tas par zvēru. 
Fakti par cunami.33
14
0
Par cunami sauc sērijveida viļņus, kas rodas zemestrīču, zemes nogruvumu, vulkānu izvirdumu vai pavisam reti asteroīda trieciena rezultātā okeānā vai jūrā.
Cunami nav vienkāršs vilnis, bet gan viļņu sērija, kuru sauc par “wave train.”
Reklāma
Daudzi aculiecinieki apgalvo, ka skaņa, kas rodas tuvojoties cunami, atgādina kravas vilciena skaņu.
Tālu okeānā vai jūrā, kur ir diezgan dziļš, cunami vilnis ir ne augstāks par metru, tādēļ to nevar nemaz pamanīt atrodoties okeānā. Tas pārvietojas ar ātrumu 223.52 m/s un spēj šķērsot Kluso okeānu vienas dienas laikā. Tā ātrumu var salīdzināt ar reaktīvās lidmašīnas ātrumu.
Kad cunami sasniedz piekrasti, tad tā ātrums samazinās un vilnis kļūst lielāks. Viļņa galotne kustas ātrāk nekā pamatne un jūra pēkšņi iziet no krastiem.
Reklāma
Cunami vilnis var būt līdz pat 96.5km garš. Šķērsojot okeānu tas tik pat kā nezaudē savu enerģiju.
Cunami viļņa izraisītie plūdi ir postoši un jūras ūdens var ieiet pat 300m tālu sauszemē. Tas ir pietiekami spēcīgs, lai iznīcinātu mājas savā ceļā.
Noteikt to kāda lieluma un cik ātri cunami sasniegs sauszemi ir pavisam vienkārši. Jāzin tikai ūdens dziļums, attālums līdz notikuma epicentram (zemestrīce vai kāds cits notikums) un laiks, kad notika negadījums.
Reklāma
Skaistās Havaju salas cunami apciemo vismaz reizi gadā, bet nopietnākus postījumus tas rada vismaz reizi septiņos gados. Postošākais cunami, kas uzbrucis Havaju salām bija 1946. gada 1. aprīlī, tad viļņu augstums sasniedza 10m, bet ātrums 223.52 m/s.
2004. gada postošo Indijas okeāna cunami radīja zemestrīce, kuras enerģija bija līdzvērtīga 24'000 atombumbu sprādzieniem. Toreiz cunami skārā 11 valstu piekrastes un bojā gāja 283,000 cilvēki.
