Uz pasaules eksistē vairāk nekā 20 000 alus marku, kas tiek gatavoti aptuveni 180 stilos. Sākot no gaišajiem, tumšajiem aliem un beidzot ar ledus alu.
Alus ir bijis populārs dzēriens gandrīz visu cilvēces pastāvēšanas laiku. Babilonijā atrastas māla plāksnītes, kurās attēlota detalizēta alus pagatavošanas recepte, kas datēta ar 4300. gadu pirms mūsu ēras.
Tāpat alu izgatavoja jau senajā Ķīnā, Asīrijā un Inku valstī.
Kāds ēģiptiešu teksts no 1600. g. p. m. ē. satur aprakstu par gandrīz 100 veidiem, kā izmantot alu medicīniskiem mērķiem. Pavisam nesen kāda alusdarītava Anglijā laida pārdošanā alus šķirni “Tutankhamen”, kas izgatavots pēc 3200 gadu senas ēģiptiešu receptes, kura tika atrasta Karalienes Nefretiti Saules templī, Ēģiptē.
Pirmā zināmā alus izgatavošana komerciāliem mērķiem notika jau mūsu ēras 1200. gadā Vācijas teritorijā.
1506. gadā Vācijā tika izdots Alus tīrības likums, kas noteica, ka komponenti, no kā tiek izgatavots alus, drīkst būt tikai ūdens, mieži un apiņi.
Alu pildīt pudelēs sāka 1605. gadā.
Alus izgatavošana nozīmē graudu un ūdens pārvēršanu alū, kā katalizatoru izmantojot rauga sēnīti. Pie kam, ļoti liela nozīme ir ūdens kvalitātei.
Lai izgatavotu alu, vispirms jāizgatavo graudu iesals. Šim mērķim graudus tur ūdenī, kamēr tie izdīgst. Pēc tam tos žāvē vai grauzdē.
Miežus šim mērķim izmanto jau vairākus tūkstošus gadu. Jo vairāk mieži tiek grauzdēti, jo tumšāks alus sanāk.
Ir divu veidu rudzu iesala ali, ko vēl joprojām izgatavo Eiropā. Tie ir beļģu “lambic” un somu “sahti”. To gatavošanas laikā iesals tiek vārīts kopā ar rauga sēnīti.
Vislabāko garšu alus ieģūst, ja tas satur aptuveni 4,7 % alkohola no tilpuma. Ja alkohola procents ir mazāks, alus garša ir maigāka. Pats stiprākais šobrīd pieejamais alus ir Holandes alusdarītavas “‘t Koelschip” ražojums ar 60% alkohola saturu uz tilpuma. Patiesībā, par alu to var nosaukt tikai teorētiski.
Ledus alu izgatavo, sasaldējot iesalu vai filtrējot to caur ledus kristāliem, kas palielina alkohola saturu tajā. Arī senajā Ķīna izgatavoja alkoholisku dzērienu no rīsiem, izmantojot šo metodi.
Pati senākā alus darītava Minhenē, kas joprojām darbojas, ir “Augustiner”. Tā tika dibināta 1294. gadā. Minhene ir plaši pazīstama ar savām alus darīšanas tradīcijām. Arī lielākais alus festivāls Oktoberfest notiek Minhenē. Šogad, 2010. gadā, Oktoberfest svinēja savu 200 gadadienu.
Pirmā alus darītava ASV tika atklāta 1623. gadā Manhetenā.
Visvairāk alu uz vienu iedzīvotāju pasaulē patērē Čehijas Republikā.
Viduslaikos ārsti rekomendēja lietot uzsildītu alu un skalot ar to mutes dobumu, ja mocīja zobu sāpes. Alus arī tika lietots, lai izvadītu nierakmeņus. Ar alu ierīvēja nogurušas kājas pēc gara ceļa.
19. gs. sākumā slimnīcās lielākā tiesa zāļu tika uzdzerta ar alu. Kā brīnišķīgs dezinficējošs, tonizējošs un stiprinošs dzēriens, alus tika dots slimniekiem atveseļošanās laikā.
Minhenes alus institūts zinātniski ir pierādījis, ka viens litrs nefiltrēta alus ir 10 reizes vērtīgāks par 1 litru piena.
Skandināvijā alus ir oficiāli atzīts kā antidepresants.
Interesants fakts: ASV zinātnieki esot atklājuši, ka tiem, kas dienā izdzer 1 – 2 kausus alu, par 50% samazinās infarkta risks.
Neliels daudzums alus pēc smagas slimības palīdz ātri atjaunot normālu gremošanas sistēmas mikrofloru.
Alus satur daudz mazāk kaloriju nekā koka-kola, augļu sulas un piens.
