Fakti par alu.3

Visvairāk alu uz vienu iedzīvotāju pasaulē patērē Čehijas Republikā. Viduslaikos ārsti rekomendēja lietot uzsildītu alu un skalot ar to mutes dobumu, ja mocīja zobu sāpes. Alus arī tika lietots, lai izvadītu nierakmeņus. Ar alu ierīvēja nogurušas kājas pēc gara ceļa. 19. gs. sākumā slimnīcās lielākā tiesa zāļu tika uzdzerta ar alu. Kā brīnišķīgs dezinficējošs, tonizējošs un stiprinošs dzēriens, alus tika dots slimniekiem atveseļošanās laikā. Minhenes alus institūts zinātniski ir pierādījis, ka viens litrs nefiltrēta alus ir 10 reizes vērtīgāks par 1 litru piena. Skandināvijā alus ir oficiāli atzīts kā antidepresants. Interesants fakts: ASV zinātnieki esot atklājuši, ka tiem, kas dienā izdzer 1 – 2 kausus alu, par 50% samazinās infarkta risks. Neliels daudzums alus pēc smagas slimības palīdz ātri atjaunot normālu gremošanas sistēmas mikrofloru. Alus satur daudz mazāk kaloriju nekā koka-kola, augļu sulas un piens.

Ir divu veidu rudzu iesala ali, ko vēl joprojām izgatavo Eiropā. Tie ir beļģu “lambic” un somu “sahti”. To gatavošanas laikā iesals tiek vārīts kopā ar rauga sēnīti.

Vislabāko garšu alus ieģūst, ja tas satur aptuveni 4,7 % alkohola no tilpuma. Ja alkohola procents ir mazāks, alus garša ir maigāka. Pats stiprākais šobrīd pieejamais alus ir Holandes alusdarītavas “‘t Koelschip” ražojums ar 60% alkohola saturu uz tilpuma. Patiesībā, par alu to var nosaukt tikai teorētiski.

Pavisam nesen kāda alusdarītava Anglijā laida pārdošanā alus šķirni “Tutankhamen”, kas izgatavots pēc 3200 gadu senas ēģiptiešu receptes, kura tika atrasta Karalienes Nefretiti Saules templī, Ēģiptē.Pirmā zināmā alus izgatavošana komerciāliem mērķiem notika jau mūsu ēras 1200. gadā Vācijas teritorijā.

Pati senākā alus darītava Minhenē, kas joprojām darbojas, ir “Augustiner”. Tā tika dibināta 1294. gadā. Minhene ir plaši pazīstama ar savām alus darīšanas tradīcijām. Arī lielākais alus festivāls Oktoberfest notiek Minhenē. Šogad, 2010. gadā, Oktoberfest svinēja savu 200 gadadienu.