Fakti par Piramīdām!1

Ēģiptes piramīdas ir Masīvas akmens kapenes aizsargāja mirušā faraona ķermeni. Piramīdas simbolizēja uz debesīm vedošas kāpnes. To cēlājiem bija vajadzīga liela plānošanas un būvēšanas prasme. Piramīdas tika veidotas tā, lai tajās nevarētu iekļūt laupītāji, taču nevienā no tām faraona mūmija nav atrasta. Piramīdas būvēja profesionālu celtnieku brigādes, piemēram, akmeņkaļi, kuriem labi maksāja par paveikto darbu.

Interesanti fakti...

Piramīdas liecina par augstas tehnoloģijas izmantošanu, jo ar primitīviem intrumentiem tik precīzi apstrādāt un pārvietot smago granītu nav iespējams. Daudzi no izmantotajiem granīta klučiem sver pat 70 tonnu. Ir veikti eksperimenti mūsdienās, taču, pat izmantojot mūsdienu smago tehniku, neko tamlīdzīgu cilvēks nav spējis izveidot.

Senākā piramīda — Džosera piramīda Sakārā Kas gan cilvēkus piesaista varenajiem akmens monumentiem? To vecums? Apmēri? Varenums? Nenoliedzami, tomēr galvenais piramīdu valdzinājums ir noslēpums, kas tās apvij kā neredzams oreols. Kas, kad un kādā veidā ir uzbūvējis šos akmens milžus, ko jau senie grieķi nosaukuši par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem? Un kādā nolūkā tas tika darīts?
Uz pirmajiem diviem jautājumiem zinātne ir spējusi rast atbildi, bet uz pārējiem izvirzījusi tikai daudzmaz ticamas hipotēzes.
Grandiozo veidojumu apmēri cilvēku prātiem lika šaubīties, vai piramīdas vispār iespējams uzcelt cilvēciskām būtnēm. Viduslaikos valdīja uzskats, ka piramīdas Dieva uzdevumā cēlis Jāzeps, lai tur glabātu sēklas. Vēl joprojām turpina eksistēt versija, ka piramīdas varēja uzbūvēt citplanētieši, kas no citām planētām atlidojuši uz Zemi un uzbūvējuši piramīdas, taču šai versijai nav nekādu vērā ņemamu pierādījumu.
Mūsdienu zinātnieki uzskata, ka piramīdas ir faraonu kapenes, mauzoleji. Taču tā sauktie piramidologi ar šo apsvērumu nav apmierināti. Viņi uzskata: pētot Lielās piramīdas izmērus un izvietojumu, cilvēkiem ir iespēja uzzināt visu par pasaules uzbūvi, kas cilvēcei atklāta par piramīdu. Kā lai izskaidro, ka senie cilvēki precīzi zināja attālumu no Zemes līdz Saulei. Un piramīdas augstums (146,6 metri) ir precīza viena miljardā daļa no planētu attāluma, kas vēlāk nosaukta par astronomisko vienību. Viņi zināja arī Zemes masu, kuras viena kvadriljonā daļa atbilst piramīdas masai (5,92 miljoni tonnu). Un no kurienes senā civilizācija uzzinājusi par skaitli, kas tikai aptuveni aprēķināts 18. gadsimta vidū. Sadaliet piramīdas augstumu ar laukumu vai sadaliet divkāršotu augstumu ar perimetru, un jūs iegūsiet skaitli – tieši 3,14159 (slavenais skaitlis \\"pī\\") Un tās nebūt nav visas dīvainās sakritības. Lielās piramīdas puse, kur ir galvenā ieeja, vērsta pret Ziemeļpolu, kļūdoties tikai par četrām minūtēm. Ar tādu pašu precizitāti meridiānā novietotas dažas mazākās - Hefrena un Menkaura piramīda. Vai tā patiesi ir nejaušība, ka Lielā piramīda atrodas uz 29. platuma grāda 59. minūtes? Vai nebūtu pareizāk uzskatīt, ka celtnieki nedaudz \\"kļūdījušies\\" un mērķējuši uz 30. platuma grādu?!
Viens no Heopsa piramīdas galvenajiem koridoriem ir ar 26 grādu 18 minūšu slīpumu pret apvārsni. Astronomi uzskata, ka tas vērsts pret noteiktu punktu debesjumā. Pēc astronomu aprēķiniem, šajā punktā kādreiz spīdējusi zvaigzne Drakona Alfa - zvaigzne, kas pildījusi tagadējās Polārzvaigznes lomu. Tātad celtnieki speciāli izbūvējuši tādu slīpu koridoru, lai no skatu laukuma varētu redzēt toreizējo \\"polāro\\" zvaigzni Drakona Alfu. Kur tajos tālajos laikos senie celtnieki smēlušies matemātikas un astronomijas zināšanas? Atbildes nav...