F1 braucēji, kuri nomira trasē5

Rodžers Viljamsons. 1973.gadā Nīderlandes Grand Prix izcīņā britu F1 pilots Rodžers Viljamsons no STP March Racing komandas gājā bojā vienā no traģiskākajām avārijām autosporta vēsturē. Sacīkstes astotajā aplī aiz viņa braucošais tautietis Deivids Purlejs redzēja kā Viljamsona vadītā formula saslīdēja (vēlāk tika noskaidrots, ka vainīgs bija kriesās priekšējās riepas bojājums), atsitās pret trases nožogojumu un apgāzās. Automobilis slīdēja pa trasi, un to pārņēma liesmas. Vēl bīstamāku situāciju darīja fakts, ka tas notika sacīkstes sākumā, un automobiļa bāka bija pilna ar degvielu. Deivids Purlejs nekavējoties apturēja savu automobili un metās palīgā Viljamsonam, kurš bija iesprostots zem degošā automobiļa. Diemžēl viena cilvēka spēkos nebija atgāzt atpakaļ degošo automobili, un, kā izrādījās, netālu esošos trases darbiniekus par palīgiem arī nevarēja saukt – bez pienācīga aprīkojuma būdami viņi mulsi noraudzījās, kā liesmas plosa automobili un zem tā gulošo braucēju. Tuvumā atradās tikai viens ugunsdzēšamais aparāts, kurš tādam daudzumam izlijušajas sacīkšu degvielas, protams, izrādījās stipri par mazu.  Vairāki šokēti sacīkšu skatītāji vēlējās doties palīgā, tomēr trases darbinieki viņus atturēja – sacīkste, neskatoties uz šausminošo avāriju netika apturēta, un skatītāju klātbūtne trasē varēja radīt jaunas bīstamas situācijas. Sacīkstei turpinoties, pavisam netālu esošā uzgunsdzēsēju automobiļa vadītājs nespēja laicīgi piebraukt avārijas vietai – braukt pretī lielā ātrumā joņojošu formulu straumei bija riskanti, tādēļ skatītāji vēl vairākas minūtes bija spiesti vērot dramatisko skatu, kamēr beidzot liesmas tika nodzēstas. Viljamsona dzīvību vairs nebija iespējams glābt. Vēlāk tika secināts, ka avārijas rezultātā britu pilots nebija guvis ievainojumus, nāve iestājās, nosmokot dūmos. Vēlāk Purlejs stāstīja, ka dzirdējis Viljamsonu kliedzam un saucam pēc palīdzības, tomēr, visi viņa pūliņi glābt savu tauteti bija nesekmīgi. Par drošsirdību un pašaizliedzīgo iesaistīšanos Viljamsona glābšanā, Purlejs tika apbalvots ar Džordža ordeni, tomēr nesaņēma gandarījumu par to.

Toms Praiss. Velsietis Toms Praiss gāja bojā vienā no šaušalīgākajiem un amizantākajiem negadījumiem F1 vēsturē.  1977.gada Dienvidāfrikas Grand Prix brīvo treniņbraucienu laikā Praiss izrādījās ātrāks par visiem, ieskaitot pasaules čempionus Nikiju Laudu un Džeimsu Hantu. Sacīkšu laikā, 22.aplī, Praisa komandas biedra Renzo Žorži formulai radās tehniskas problēmas, kuru dēļ viņš bija spiests apstāties trases malā. Žorži formula aizdegās un divi trases māršali neskatoties uz to, ka sacensības noritēja pilnā sparā, nolēma pārskriet pāri trasei, lai nodzēstu liesmas. Toma Praisa vadītā formula atradās cieši aiz Hansa Joahima Staka formulas, Staks pamanīja abus pāri trasei skrienošos māršalus un izvairījās no viņiem, diemžēl Praiss nepaspēja noreaģēt un ar 270 km/h lielu ātrumu uztriecās virsū 19 gadīgajam māršalam Frederikam Jansenam Van Vūrenam. Van Vūrens uzlidoja augstu gaisā un viņa pamatīgi sakropļotais līķis piezemējās trases malā. Uguns dzēšamais aparāts, kas bija Van Vūrena rokās trāpija velsietim pa galvu, acumirklī nogalinot viņu. Trieciens bija tik spēcīgs, ka Praisa galva daļēji bija atdalīta no pārējā ķermeņa. Mirušā braucēja formula turpināja savu ceļu līdz ietriecās trases apmalē. Jansena Van Vūrena traumas bija tik smagas, ka viņš tika identificēts pēc tam, kad sacensību direktors bija uzskaitījis visus māršalus un viņš bija vienīgais, kurš iztrūka. Šo sacensību uzvarētājs bija Nikijs Lauda, viņš to dēvēja par lieliskāko uzvaru savā karjerā, bet kad viņš uzzināja par Toma Praisa nāvi viņš teica: "man vairs nav nekāda prieka". 2009.gada februārī, Praisa dzimtajā Ratinas pilsētā tika izveidots viņa piemiņai veidots memoriāls.