Rets raksts par sportu no manis. Atskats uz sešiem zināmākajiem F1 sacīkšu braucējiem, kuru dzīvības izdzisa sacīkšu trasē.
F1 braucēji, kuri nomira trasē5
Rodžers Viljamsons. 1973.gadā Nīderlandes Grand Prix izcīņā britu F1 pilots Rodžers Viljamsons no STP March Racing komandas gājā bojā vienā no traģiskākajām avārijām autosporta vēsturē. Sacīkstes astotajā aplī aiz viņa braucošais tautietis Deivids Purlejs redzēja kā Viljamsona vadītā formula saslīdēja (vēlāk tika noskaidrots, ka vainīgs bija kriesās priekšējās riepas bojājums), atsitās pret trases nožogojumu un apgāzās. Automobilis slīdēja pa trasi, un to pārņēma liesmas. Vēl bīstamāku situāciju darīja fakts, ka tas notika sacīkstes sākumā, un automobiļa bāka bija pilna ar degvielu. Deivids Purlejs nekavējoties apturēja savu automobili un metās palīgā Viljamsonam, kurš bija iesprostots zem degošā automobiļa. Diemžēl viena cilvēka spēkos nebija atgāzt atpakaļ degošo automobili, un, kā izrādījās, netālu esošos trases darbiniekus par palīgiem arī nevarēja saukt – bez pienācīga aprīkojuma būdami viņi mulsi noraudzījās, kā liesmas plosa automobili un zem tā gulošo braucēju. Tuvumā atradās tikai viens ugunsdzēšamais aparāts, kurš tādam daudzumam izlijušajas sacīkšu degvielas, protams, izrādījās stipri par mazu. Vairāki šokēti sacīkšu skatītāji vēlējās doties palīgā, tomēr trases darbinieki viņus atturēja – sacīkste, neskatoties uz šausminošo avāriju netika apturēta, un skatītāju klātbūtne trasē varēja radīt jaunas bīstamas situācijas. Sacīkstei turpinoties, pavisam netālu esošā uzgunsdzēsēju automobiļa vadītājs nespēja laicīgi piebraukt avārijas vietai – braukt pretī lielā ātrumā joņojošu formulu straumei bija riskanti, tādēļ skatītāji vēl vairākas minūtes bija spiesti vērot dramatisko skatu, kamēr beidzot liesmas tika nodzēstas. Viljamsona dzīvību vairs nebija iespējams glābt. Vēlāk tika secināts, ka avārijas rezultātā britu pilots nebija guvis ievainojumus, nāve iestājās, nosmokot dūmos. Vēlāk Purlejs stāstīja, ka dzirdējis Viljamsonu kliedzam un saucam pēc palīdzības, tomēr, visi viņa pūliņi glābt savu tauteti bija nesekmīgi. Par drošsirdību un pašaizliedzīgo iesaistīšanos Viljamsona glābšanā, Purlejs tika apbalvots ar Džordža ordeni, tomēr nesaņēma gandarījumu par to.
Toms Praiss. Velsietis Toms Praiss gāja bojā vienā no šaušalīgākajiem un amizantākajiem negadījumiem F1 vēsturē. 1977.gada Dienvidāfrikas Grand Prix brīvo treniņbraucienu laikā Praiss izrādījās ātrāks par visiem, ieskaitot pasaules čempionus Nikiju Laudu un Džeimsu Hantu. Sacīkšu laikā, 22.aplī, Praisa komandas biedra Renzo Žorži formulai radās tehniskas problēmas, kuru dēļ viņš bija spiests apstāties trases malā. Žorži formula aizdegās un divi trases māršali neskatoties uz to, ka sacensības noritēja pilnā sparā, nolēma pārskriet pāri trasei, lai nodzēstu liesmas. Toma Praisa vadītā formula atradās cieši aiz Hansa Joahima Staka formulas, Staks pamanīja abus pāri trasei skrienošos māršalus un izvairījās no viņiem, diemžēl Praiss nepaspēja noreaģēt un ar 270 km/h lielu ātrumu uztriecās virsū 19 gadīgajam māršalam Frederikam Jansenam Van Vūrenam. Van Vūrens uzlidoja augstu gaisā un viņa pamatīgi sakropļotais līķis piezemējās trases malā. Uguns dzēšamais aparāts, kas bija Van Vūrena rokās trāpija velsietim pa galvu, acumirklī nogalinot viņu. Trieciens bija tik spēcīgs, ka Praisa galva daļēji bija atdalīta no pārējā ķermeņa. Mirušā braucēja formula turpināja savu ceļu līdz ietriecās trases apmalē. Jansena Van Vūrena traumas bija tik smagas, ka viņš tika identificēts pēc tam, kad sacensību direktors bija uzskaitījis visus māršalus un viņš bija vienīgais, kurš iztrūka. Šo sacensību uzvarētājs bija Nikijs Lauda, viņš to dēvēja par lieliskāko uzvaru savā karjerā, bet kad viņš uzzināja par Toma Praisa nāvi viņš teica: "man vairs nav nekāda prieka". 2009.gada februārī, Praisa dzimtajā Ratinas pilsētā tika izveidots viņa piemiņai veidots memoriāls.
Žils Vilnēvs. Kanādiešu F1 sacīkšu braucējs Žils Vilnēvs bija viens no ikoniskākajiem šī sporta veida pārstāvjiem. Savas karjeras laikā viņš uzvarējā sešās Grand Prix sacīkstēs un izplenījās milzu atzinību par savu bezbailīgo un prasmīgo braukšanas stilu. Par spīti daudzajiem panākumiem, Vilnēvs nekad nekļuva par F1 čempionāta uzvarētāju, vistuvāk tam esot 1979.gada sezonā, kad kopvērtējumā viņš ieņēma otro vietu. Žils Vilnēvs gāja bojā 1982.gada Beļģijas Grand Prix kvalifikācijas braucienos, kad viņa Ferrari formula līkumā aizskāra Johena Massa formulas riepas un uzlidoja gaisā. Viņš tika izsviests no mašīnas un ar visu sēdekli, bet bez ķiveres, aizlidoja 50 metrus tālāk drošības tīklā. Pirmais mediķis ieradās 35 sekundes vēlāk, bet neko nespēa darīt, lai glābtu Vilnēva dzīvību. Viņš guva nāvējošu kakla lūzumu. Viņa dēls Žaks Vilnēvs kļuva par pasaules čempionu 1997. gadā.
Volfgangs fon Trips. Volfgangs fon Trips bija ceļā uz to, lai kļūtu par pirmo vācieti F1 čempionu, kad 1961.gadā viņš gāja bojā vienā no traģiskākajām avārijām F1 vēsturē. 1961.gada Itālijas Grand Prix izcīņas laikā fon Tripa Ferrari formula sadūrās ar Džima Klārka Loftus. Viņa mašīna pacēlās gaisā un ietriecās malas barjerā, fon Tripu nāvējoši izmetot no automašīnas, un nogalinot 15 skatītājus. Pirms savas nāves fon Trips bija F1 pasaules čempionāta līderis.
Rolands Racenbergers. 1994.gada 30.aprīlī, Sanmarīno Grand Prix treniņbraucienu laikā Imolas trasē nositās austriešu braucējs Rolands Racenbergers. Pēc priekšējā spārna bojājuma Racenbergers nolēma nedoties pitstopā un turpināt braukt. Lielā ātruma rezultātā priekšējās spārns atdalījās pavisam un pakļuva zem Racenbergera formulas riteņiem, kā rezultātā viņš nespēja izņemt līkumu un 314 km/h lielu ātrumu ietriecās trases sienā. Viņš tika aizvests uz slimnīcu, bet no gūtajām traumām nomira. Viņš bija pirmais F1 braucējs, kurš Grand Prix sacensību laikā bija zaudējis dzīvību, kopš 1982.gada, kad Kanādas Grand Prix izcīņas laikā nositās itāļu braucējs Rikardo Paleti.
Airtons Senna. Tikai 24 stundas pēc Rolanda Racenbergera nāves, F1 pasaule zaudēja savu, iespējams, visu laiku izcilāko braucēju - trīskārtējo pasaules čempionu brazīlieti Airtonu Sennu. 1994.gada Sanmarīno Grand Prix izcīņa jau bija nosaukta par Melno nedēļas nogali, jo smagu avāriju piektdienas treniņbraucienos bija piedzīvojis brazīlietis Rubenss Barikello, bet dienu vēlāk no trases izlidoja un nositās austrietis Rolands Racenbergers. 1994.gada 1.maijā, sacīkstes 7.aplī, Senna stūres rata defekta dēļ milzīgā ātrumā nespēja izņemt bīstamo Tamburello līkumu un ietriecās betona sienā. Senna guva nāvējošas galvas traumas, ko izraisīja balstiekārtas stienis, kas ietriecās viņa galvā. Viņa kombinezona piedurknē tika atrasts Austrijas karogs, ko viņš uzvaras gadījumā būtu vicinājis par godu mirušajam Racenbergeram. Šie divi nāves gadījumi vienā un tajā pašā nedēļas nogalē izraisīja ievērojamu F1 drošības noteikumu pārskatīšanu un padarīja F1 daudz drošāku.