Kamēr Apollo raksta, ka neandertāliešu pārlieku lielā paļaušanās uz gaļu, kā galveno pārtikas avotu, veicinājusi viņu izmiršanu pirms aptuveni 30 000 gadiem, bet Delfi raksta ka, Spānijā atrastas kādas neandertāliešu ģimenes atliekas, kurus pirms 49 000 gadu apēda viņu pašu sugas pārstāvji, un ka neandertāliešus medīja un ēda pat Homo sapiens (saprātīgais cilvēks), tikmēr pasaulē mainās priekšstati par saprātīgā cilvēka (Homo sapiens) izcelsmi.
Izraēlā atrasts 400 tūkstošus gadus vecs saprātīgā cilvēka (Homo sapiens) zobs. Atradums apgāž fundamentālās zinātnes apgalvojumu, ka mūzdienu cilvēks radies aptuveni 200 tūkstošus gadus atpakaļ Āfrikā.
Arheologu grupa Deņisova alā Altaja kalnos pēta izrakumu vietu, kur pirms diviem gadiem tika atrasts X-sievietes (Denisova homonin) mazā pirkstiņa kauls un zobs. No tā iegūtās DNS analīzes rāda, ka jaunā suga ievērojami atšķīrusies no cilvēkiem un veido pavisam jaunu cilvēkveidīgo atzaru, tāpat kā neandertālieši.
