Evolūcijas gaita: Kā cilvēks atklāja derīgos izrakteņus?
No vienas puses, var uzskatīt, ka cilvēks nodarbojas ar derīgo izrakteņu iegūšanu kopš tā brīža, kad tas pirmo reizi ar nolūku pacēla no zemes kādu derīgu akmeni.
Evolūcijas gaita: Kā cilvēks atklāja derīgos izrakteņus?
No vienas puses, var uzskatīt, ka cilvēks nodarbojas ar derīgo izrakteņu iegūšanu kopš tā brīža, kad tas pirmo reizi ar nolūku pacēla no zemes kādu derīgu akmeni.
Taču par rūdas iegūšanu tādā veidā, kā mēs to saprotam šodien, var runāt tikai kopš tā laika, kad tika izveidotas pirmās raktuves.
Arvien pieauga krama patēriņš, un cilvēkiem nepietika ar to krama daudzumu, kas atradās zemes virskārtā. Visdrīzāk kāda nogruvuma rezultātā mūsu acīgākie senči pamanīja, ka derīgais materiāls lielos daudzumos atrodas zemes dzīlēs.
Pētnieki uzskata, ka pirms aptuveni 22'000 gadu cilvēki sākuši sistemātiski iegūt kramu. Vissenākās raktuves atklātas Austrālijā. Tās atradās 60 metru dziļumā - 300 metru garajā horizontālajā šahtā strādājuši ap 100 cilvēku.
Eiropā kramu no zemes dzīlēm sāka iegūt ap 5000. gadu pirms mūsu ēras. To darīja ar diezgan savdabīgiem instrumentiem.
Liellopa lāpstiņas kauls tika izmantots kā lāpsta. Krama iegulas atradās 10-15 metru dziļumā. Kad augsnes, krīta un citi mīkstie slāņi bija pievārēti, talkā nāca no maralbrieža raga gatavoti laužņi. Šķiet, ka raga augstā cietība bija zināma visā Eiropā. Kad 4500 g. p.m.ē. sākās vara rūdas ieguve, arī šeit lieti noderēja brieža raga laužņi.
Lai iegūtu vara rūdu, senie «racēji» raka vēl dziļāk - līdz 20 metriem. Eiropas vara rūdas centrs bija Balkānu reģions.
2600 g. p.m.ē. Ēģiptieši veica plašas izstrādes pusdārgakmeņu ieguvē. Var teikt - viņi attīstīja ģeoloģijas zinātni. Senie tirkīza ekspedīciju vadītāji brīnumainā kārtā lieliski zināja, kurās vietās atslāņojušies vislabākie dārgakmeņi.
1500 g. p.m.ē. Senie grieķi iemācās lietot jaunu apgaismojuma veidu raktuvēs. Iekarinot šahtā zināmās vietās vara spoguļus tā, lai tie viens otrā atspīd, varēja novadīt saules gaismu no šahtas mutes līdz vairāku desmitu metru attāliem punktiem.
Akmeņogles pirmie sāka iegūt un lietot senie ķīnieši. Ap 100. g. p.m.ē. Rietumķīnā bija liels skaits ražīgu ogļraktuvju.
Man ļoti interesē tie dinozauri, mamuti un vēl visādas radības. Vēsturē mums tā arī neko neiemācīja. Likās, ka vēstures stundām jābūt bij' interesantām. Visi gribēja uzzināt par evolūciju.