Šis bija viss ko dabuja viens ieslodzītais, vienreiz dienā.
Statuja veltīta badam un ieslodzītajiem.
Šis bija viss ko dabuja viens ieslodzītais, vienreiz dienā.
Statuja veltīta badam un ieslodzītajiem.
Vāci deportēja 232000 bērnus un jauniešus uz Aušvicu, ieskaitot 216000 Ebreju bērnus, 11000 Romāņu bērnus. 3000 Poļu bērnus un 1000 Slāvu bērnus. Lielākā daļa Ebreju bērnu uzreiz tika vesti uz gāzes kambariem. Kopā 22000 bērni un jaunieši no dažādām tautībām tika reģistrēti kā Aušvicas ieslodzītie. 1945. gada 27. janvārī Sarkanās Armijas zaldāti atbrīvoja apmēram 650 bērnus un jauniešus, no kuriem 450 bija zem 15 gadu vecuma.
Bērnu drēbītes.
Bērni tika arī fotogrāfēti.
Šajā bildē ir redzami bērni. Meitene pa labi, pašā malā, izskatās kā jau veca sieviete dēļ bada un pārstrādāšanās. Šī meitene bija 15 gadus veca, kad šī bilde tika uzņemta un vēlāk viņa izdzīvoja. Viņa ir stāstijusi ka nometnē izdzīvoja jo zaga maizi no nomirušiem cilvēkiem, tādējādi palielinot savu dienas ēdiena devu.
Un lūk, slavenās durvis uz Daktera Mengeles kabinetu. Šī ēka bija vieta, kur ieslodzītās sievietes un meitenes tika vestas, lai viņas tur steralizētu. Protams, vīrieši arī tika steralizēti. Kā arī, šī ir viena no ēkām, kur tika veikti eksperimenti ar bērniem un zīdaiņiem.
Slavenā, rekonstruētā siena, pie kuras parasti vainīgos nošāva. Tagad šī vieta kalpo kā atmiņas vieta kur nolikt ziedus.
Šie stabi tika izmantoti kā spīdzināšanas ierīces. Ieslodzītajiem tika likts izģērbties un tiem tika rokas sasietas aiz muguras uz augšu un tad viņu rokas tika piesietas pie āķa, kas ir redzams uz stabiem. Tādā veidā ieslodzītajiem bija jāstāv, bieži vien jāpavada tur visa nakts. Daudz gadījumos tie tika arī sisti.
Es Tur Butu Vienigais Kas Ar Smaidu Seja To Visu Petitu mmm Zhidu naves smaka