Viņas šausmu darbos bija tieši un netieši iesaistīti tik daudzi ievērojami cilvēki un valsts ierēdņi, ka pat tad, kad par viņas noziegumiem kļuva zināms, viņu nesteidzās arestēt. Ļoti daudzi atviegloti uzelpoja, kad viņa izbēga no tiesas, nomirstot ar vēzi.
Elles monstrs - bērnu tirgotāja un slepkava Džordžija Tanna23
Viņa nolaupīja kā minimums, vismaz 5000 bērnu un viņus pārdodot- gan adopcijai, gan kā vergus pedofiliem un nekrietniem uzņēmējiem- nopelnīja vairāk kā 30 miljonus dolāru.
Cik bērnu viņa nogalināja, vispār nav iespējams konstatēt, jo izsekot visu viņu likteņus un pierādīt Tannas līdzdalību nebija iespējams. Būtu pieticis pat ar vienu pierādītu gadījumu, lai viņu ieslodzītu uz mūžu vai izcepinātu elektriskajā krēslā- bet liktenis- bet varbūt cilvēku gļēvums?- bija lēmis citādi.
krietni daudzus no nozagtajiem bērniem adoptēja visai ievērojami cilvēki. Aktrise Džoana Krauforde caur Tannas aģentūru adoptēja divas dvīņumāsiņas- Ketiju un Sintiju.
Tanna piegādāja bērnus visai Holivudai- arī aktieru ģimene Diks Pauels un Džūna Elisone savu meitiņu Pamelu adoptēja ar Tannas palīdzību.
Pat Ņujorkas štata gubernators izmantoja viņas pakalpojumus un kopā ar savu sievu Edīti 1935. gadā adoptēja bērnu. Viņš pat ieviesa štata likumos adopciju vienkāršojošas izmaiņas, kas stipri atviegloja Tannai viņas noziegumus.
Vesels tīkls algotu izlūku, korumpēti tiesneši un politiķi palīdzēja Tannai zagt bērnus.
Alma Sippla izmisusi stāvēja pie sava bērna gultiņas. Vientuļā māmiņa Tenesijā nevarēja atļauties aizvest savu saslimušo desmit mēnešus veco meitiņu Irmu uz slimnīcu. Pēkšņs klauvējiems pie durvīm vēstīja izmaiņas viņas liktenī. Uz sliekšņa stāvēja sieviete ar sirmiem, īsi apgrieztiem matiem un brillēm uz acīm. Viešņa paskaidroja, ka viņa ir vietējās bāreņu patversmes direktore un ir atnākusi palīdzēt. Viņa teica, ka var iekārtot meitenīti bez maksas slimnīcā, tikai turp aizvedīs mazo Irmu viņa pati. "Labdare" pavēstīja, ka bezmaksas ārstēšana ir paredzēta tikai patversmes bērniem, un tāpēc viņa aizvedīs Irmu uz slimnīcu kā vienu no patversmes bāreņiem. Māte aiz izmisuma piekrita un Tanna izņēma bērnu no gultiņas...Pēc divām dienām Almai pateica, ka viņas meitiņa ir slimnīcā mirusi. Patiesībā mazā Irma tika aizvesta uz Ohaijo adopcijai.
Viņa bija viena no nedaudzajiem, kurai paveicās vēlreiz ieraudzīt savu māti- viņa viņu sameklēja pēc 45 gadiem.
Viena no Tannas upuriem bija Rouza Hārvija- viņa bija diabēta slimniece, šķirtene, un ar bijušo vīru viņai bija saspīlētas attiecības. Tanna to izmantoja, un saņema no Rouzas bērna tēva juridiski apliecinātu apstiprinājumu, ka māte nav spējīga audzināt viņu divus gadus veco bērnu, un viņš jāievieto patversmē.1922. gada pavasara rītā Tanna paņēma bērnu no mājas pagalma, kur viņš rotaļājās, aizveda viņu uz patversmi un nekavējoties nokārtoja adopciju ģimenē, ar kuru bija iepriekš vienojusies. Rouza griezās pie advokāta, bet bērnu atgriezt viņai neizdevās.
Reizēm Tanna vienkārši nolaupīja bērnus, kuri devās mājās no skolas.
Visvairāk pieprasīti bija jaundzimuši bērni. Tannai atradās savi cilvēki medicīnas iestādēs. uzpirktas medmāsas paziņoja mātēm, ka viņu jaundzimušie bērni ir miruši. Uz prasībām parādīt bērnu viņas atbildēja, ka tie ir "utilizēti" kaut arī šajā laikā mazuļi jau ar vilcienu vai automašīnu tika vesti uz citu štatu. Tanna viltoja dokumentus, radot bērniem jaunas personības. Tādiem bērniem nekad nebija lemts uzzināt, kas viņi ir un no kurienes. Pat pēc bērnu nolaupītājas atmaskošanas izsekot bērnu likteņus bija neiespējami. Fabrikas strādnieces un trauku mazgātājas pēc manipulācijām ar dokumentiem pārvērtās par "ārstu meitām" , kuras ielaidušās neatļautās attiecībās ar medicīnas studentiem un izmisumā atteikušās no bērniem. Tanna uzskatīja, ka dzīvās preces īsajai biogrāfijai jābūt maksimali prestižai. viņa nekad nezaga melnādainos bērnus, jo uzskatīja, ka vislabāk var nopelnīt uz gaišmatainajiem un zilacainajiem, kuriem deva priekšroku turīgie klienti.
Gadījās tā, ka jaunizceptie vecāki atteicās no adoptētajiem bērniem. Viens tāds "tēvs", kurš ar Tannas starpniecību bija adoptējis meitenīti, teica, ka ir vīlies- "Es samaksāju 500 dolārus. Par mazāku naudu es būtu varējis nopirkt labu medību suni" Šai meitenei paveicās- viņa uzzināja, ja 1925. gadā viņa tika nolaupīta no mīlošas ģimenes un viņai vēlāk izdevās atrast savus vecākus. Bet tāda veiksme bija tikai 10% nolaupīto bērnu.
Vestern-Steitas psihiatriskā slimnca. Tur mītošo sieviešu bērni visi nonāca Tannas patversmē. Sievietes, kuras bija reproduktīvajā vecumā, spieda nodarboties ar seksu ar šīs iestādes vīriešu kārtas slimniekiem, uzraugiem, viņas pat pārdeva par naudu vietējiem iedzīvotājiem. Viņām bija jāražo bērnus Tannai...
Kad ar Memfisas mēra Edvarda Halla Krampa palīdzību viņa atvēra pati savu patversmi, bērnu nolaupīšanas konveijers sāka darboties uz pilnu jaudu. Strādājoši vecāki varēja atnākt pēc sava bērna uz bērnudārzu un uzzināt, ka viņu bērnu ir aizveduši sociālie darbinieki. Mēģinājumi bērnus atgūt nedeva rezultātus- vecāki, vienkārši strādnieki, bija bezspēcīgi pret korumpēto sistēmu.