Mukšana no PSRS notika diezgan bieži- parasti sportists/ aktieris/ baletdejotājs, nokļuvis ārzemēs savas profesijas sakarā, pieprasīja politisko patvērumu, un lieta darīta! Bet- eksistēja vēl cilvēku kategorija, kurus sauca par "neizbraucējiem"- pie viņiem piederēja lielākā daļa latviešu. Ja cilvēkam bija radinieki ārzemēs, ja kāds tuvinieks WW2 bija karojis nepareizajā pusē, vai pats neizbraucējs nepareizo cilvēku klātbūtnē bija stāstījis nepareizas anekdotes..,Nu tad viņš kā morāli nestabils elements varēja ļauno kapitālisma pasauli ieraudzīt tikai televizorā.
Ekstrēmā bēgšana no ļaunuma impērijas10
Tāds bija arī zinātnieks- okeanologs Staņislavs Kurilovs. Liekas bezcerīgi? Bet- ja cilvēks ir patiesi apņēmīgs, tad viņu apturēt nevar nekas! Pati trakākā un slavenākā bēgšana no PSRS notika 1974. gada 13 decembrī. Staņislavs Kurilovs izlēca pār pasažieru tvaikoņa bortu Klusajā okeānā, un, peldus pārvarējis vairāk kā 100 kilometrus, tika līdz Filipīnu krastam.
Tvaikonis "Sovetskij Sojuz" devās kruīzā pa Kluso okeānu un brauca no Vladivostokas līdz ekvatoram un atpakaļ. Tā kā 20 dienu laika nebija paredzēts ieiet nevienā (!!!) ārzemju ostā, ceļotājiem nebija nepieciešams noformēt vīzas.
Izklausās debīli- braukt veselu mēnesi un redzēt tikai jūru? tajā valstī tas bija normāli. "Neizbraucējam" Staņislavam tā bija vienīgā iespēja tikt ārpus PSRS robežām un bēgt no valsts, kur viņš jutas kā cietumā.
Kruīza kuģis, kurā Staņislavs bija nopircis ceļojumu, izbrauca no Vladivostokas 1974. gada 8. decembrī. Kuģim bija zemūdens spārni, kuri atradās vēl pusotru metru no kuģa korpusa uz sāniem. Lēkt varēja tikai vienā vietā- aizmugurē- aiz kuģa dzenskrūves lāpstiņām, To Staņislavs arī izdarīja 13. decembra naktī, kad Kuģis atradās apmēram 100 km no Filipīnu salas Siargao. 100 kilometrus viņš nopeldēja mažāk kā 3 dienās.
Tieši kam pateicoties viņš izdzīvoja- savai lieliskajai veselībai, veiksmei, spējai turēties uz ūdens tikpat labi kā mītiskajam Ihtiandram? Vai gribasspēks ļāva viņam noturēties kursā uz krastu? Vai veiksmīgi izvēlētais aprīkojums? Domājams, ka viss kopā kaut kādā mērā palīdzēja, bet galvenais laikam tomēr ir tas, ka viņam neticami laimējās. Senie grieķi teiktu, ka viņu mīlēja jūras dievs Poseidons.
Gan vētra pagāja garām, neaprokot peldētāju zem viļņiem. gan saule neparādījās no mākoņiem, lai viņu izcepinātu. Peldot viņš gandrīz uzdūrās medūzu sablīvējumam, kuru pieskāriens viņu būtu paralizējis. Pat haizivis, kuru šajā pusē netrūkst, meta viņam līkumu.15 decembrī zem viņa kājām jau atradās cietzeme- vietējie zvejnieki nobijās no dīvainas, spīdošas būtnes, kura dejoja dīvainu deju. Tur krastā beidzot tikušais Staņislavs, klāts ar fosforiscējošo planktonu, no prieka dejoja sirtaki. Filipīniešiem draudzīgu attiecību ar PSRS nebija un bēgli izdot neviens netaisījās.
Tālajā PSRS gan viņš aizmuguriski tika notiesāts uz 10 gadiem cietumā "Par dzimtenes nodevību" , bet tas viņu vairs neskāra. Viņš varēja dzīvot tā, kā bija sapņojis- pētīja okeānus, ceļoja, rīkoja ekspedīcijas, pat uz Ziemeļpolu.
Staņislavs gāja bojā 1998. gada janvārī ekspedīcijā Tiberiādas ezerā Izraēlā, atbrīvojot no zvejnieku tīkliem ekspedīcijas aparatūru. Viņš ir apglabāts Jeruzālemē vācu templiešu ordeņa kapsētā.