Drīz būs jau 9.maijs - Eiropas diena. Latvijā šie svētki aktuāli kļuva tad, kad 2004. gada 1. maijā Latvija iestājās Eiropas savienībā. 1985.gadā sāka svinēt 9. maiju kā ‘’Eiropas dienu’’. Latvija ir pilntiesīga Eiropas savienības dalībvalsts, Latviju Eiropas Parlamentā pārstāv 9 deputāti. Šogad 2014.gada 24.maijā Latvijā notiks kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Eiropas Savienībai nav pašai savas armijas, tāpēc Eiropas Savienības drošību garantē NATO. 2004. gada 29. martā Latvija iestājās NATO. Šogad jau apritēja 10 kā Latvija iestājās Eiropas Savienībā un NATO.Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu Pašreiz NATO ir 28 dalībvalstis. 
Eiropas diena5
9
1
1950. gada 9. maijā Parīzē Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, apzinoties trešā pasaules kara draudus, kas varētu aptvert visu Eiropu, starptautiskajai presei nolasīja deklarāciju, kurā Francija, Vācija un citas Eiropas valstis tika aicinātas apvienot savu ogļu un tērauda ražošanu, tādējādi ieliekot "pirmo pamatakmeni Eiropas Savienības izveidē".
Viņš piedāvāja izveidot pārvalstisku Eiropas iestādi, kuras pārraudzībā būtu ogļu un tērauda nozare, kas tolaik veidoja visas militārās varas pamatu. Valstis, ko viņš uzrunāja, bija gandrīz iznīcinājušas sevi briesmīgā konfliktā, kurš bija radījis materiālas un morālas postažas sajūtu. 
Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans 1950. gada 9. maijā savā runā ierosināja Eiropas valstīm ciešāk sadarboties. 1986. gadā tika atzīmēta Robēra Šūmana 100. dzimšanas diena. Lai godinātu viņa devumu Eiropas apvienošanā, tika nolemts 9. maiju pasludināt par Eiropas dienu.
Reklāma
Autors: Foto: NATO
NATO jeb Ziemeļatlantijas Līguma organizācija ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis. Organizāciju 1949. gadā izveidoja ASV, Kanāda un desmit Eiropas valstis, lai aukstā kara laikā aizsargātu Eiropu no komunistiskajām valstīm, bet mūsdienās NATO ir iesaistījusies visas pasaules drošības sistēmās. NATO galvenā mītne atrodas Briselē. Latvija pievienojās NATO 2004. gadā. NATO garantē Latvijas drošību. Šogad apritēja 10 gadu , kā Latvija ir uzņemta NATO... 
Par Eiropas Savienības veidošanās sākumu pieņemts uzskatīt 1957. gadā noslēgto Romas līgumu, bet formāli Eiropas Savienība tika nodibināta 1993. gadā, stājoties spēkā Māstrihtas līgumam. Eiropas Savienības simboli ir karogs un himna. Eiropas karogā ir redzams 12 zelta zvaigžņu aplis uz zila fona. Zvaigznes simbolizē Eiropas tautām kopīgos vienotības, solidaritātes un harmonijas ideālus.ES himna ir „Oda priekam” – Ludviga van Bēthovena 9. simfonijas fragments.
Eiropas Savienībai nav galvaspilsētas. Tās galvenās iestādes atrodas Beļģijas galvaspilsētā Briselē, Luksemburgā un Francijas pilsētā Strasbūrā. Visās šajās pilsētās darbojas arī Latvijas pārstāvji – diplomāti, politiķi, tiesneši, viņi strādā arī par ES tulkiem un ierēdņiem. Mūsu valsts pārstāvji ne tikai pārstāv Latvijas intereses, bet arī iesaistās Eiropai nozīmīgu jautājumu risināšanā un lēmumu pieņemšanā.
Es mērķis ir veicināt sadarbību un savstarpēju palīdzību starp Eiropas valstīm, vairot iedzīvotāju labklājību. Eiropas Savienības darbība balstās uz dažādiem līgumiem. 
Eiropas savienības karogs
Eiropas karogs ir ne tikai Eiropas Savienības simbols, bet pauž arī Eiropas vienotības un identitātes ideju plašākā nozīmē.Eiropas karogā ir redzams 12 zelta zvaigžņu aplis uz zila fona. Zvaigznes simbolizē Eiropas tautām kopīgos vienotības, solidaritātes un harmonijas ideālus.Zvaigžņu skaits nav saistīts ar dalībvalstu skaitu, taču aplis ir vienotības simbols. 
Eiropas karoga vēsture
Karoga vēsture aizsākās 1955. gadā. Tā metu par savu simbolu pieņēma Eiropas Padome , kas aizstāv cilvēktiesības un iestājas par Eiropas kultūras vērtībām.Turpmāko gadu gaitā Eiropas Padome mudināja jaunās ES iestādes izmantot šo karogu.1983. gadā karogu pieņēma Eiropas Parlaments. 1985. gadā visi ES valstu vadītāji to apstiprināja par Eiropas Savienības oficiālo emblēmu (tolaik tās vēl bija Eiropas Kopienas). Visas Eiropas Savienības iestādes tagad lieto katra savu emblēmu. 
Reklāma
Melodija, kas parasti simbolizē ES, ir no Ludviga van Bēthovena Devītās simfonijas, ko viņš komponēja 1823. gadā, par tekstu izmantodams Frīdriha fon Šillera 1785. gadā sacerēto “Odu priekam”. Himna simbolizē ne tikai Eiropas Savienību, bet arī Eiropu plašākā nozīmē. Dzejolī “Oda priekam” izpaužas Šillera ideālistiskais redzējums, proti, visi cilvēki savā starpā ir brāļi. Arī Bēthovenam bija tuva šāda interpretācija. 1972. gadā Eiropas Padome apstiprināja Bēthovena “Odu priekam” par savu himnu. 1985. gadā ES vadītāji to pieņēma par Eiropas Savienības oficiālo himnu. Bez vārdiem, visiem saprotamā mūzikas valodā tā vēsta par Eiropas ideāliem — brīvību, mieru un solidaritāti. Eiropas himna neaizstāj atsevišķo ES valstu himnas, bet drīzāk pauž šīm valstīm kopīgās vērtības. Himnu izpilda Eiropas jauniešu pūtēju orķestris Andrē Reihlinga vadībā. Tā ir ieskaņota 1994. gadā Lisabonā, Trindades teātrī, Herberta fon Karajana muzikālajā aranžējumā
Eiropas diena - ES atvērto durvju diena
Lai nosvinētu Europas dienu dažas nedēļas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ES iestādes vērs durvis plašākai publikai Briselē, Luksemburgā and Strasbūrā. Vietējās ES pārstāvniecības Eiropā un citur pasaulē organizēs dažādus pasākumus visām vecuma grupām. 
Šajā dienā ik gadu tūkstošiem cilvēku apmeklē ES iestādes, piedalās diskusijās, dodas uz koncertiem un citiem pasākumiem, šādi uzzinot vairāk par ES.
Kāpēc vajadzīga Eiropas diena?
Eiropas diena (9. maijs) veltīta mieram un vienotībai Eiropā. Šajā datumā tiek svinēta vēsturiskā Šūmana deklarācijas jubileja. Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, 1950. gadā Parīzē uzstādamies ar runu, nāca klajā ar domu, ka Eiropā jāievieš jauns politiskās sadarbības veids, kas padarītu karu starp Eiropas valstīm neiedomājamu.
Viņa ideja bija tāda, ka jāizveido Eiropas institūcija, kas apvienotu un pārraudzītu ogļu un tērauda kopēju ražošanu. Pēc gada tika parakstīts līgums par šādas struktūras izveidi. Šūmana priekšlikumu uzskata par pašreizējās Eiropas Savienības pirmsākumu.
Reklāma
Moto visās oficiālajās ES valodās
bulgāru : Единство в многообразието
horvātu: Ujedinjeni u različitosti
čehu : Jednotná v rozmanitosti
dāņu : Forenet i mangfoldighed
nīderlandiešu : In verscheidenheid verenigd
angļu : United in diversity
igauņu : Ühinenud mitmekesisuses
somu : Moninaisuudessaan yhtenäinen
franču : Unie dans la diversité
vācu : In Vielfalt geeint
grieķu : Ενωμένοι στην πολυμορφία
ungāru : Egység a sokféleségben
īru : Aontaithe san éagsúlacht
itāļu : Uniti nella diversità
latviešu : Vienoti daudzveidībā
lietuviešu : Vienybė įvairiškume
maltiešu : Magħquda fid-diversità
poļu : Jedność w różnorodności
portugāļu : Unidade na diversidade
rumāņu : Unitate în diversitate
slovāku : Zjednotení v rozmanitosti
slovēņu : Združeni v različnosti
spāņu : Unida en la diversidad
zviedru : Förenade i mångfalden
Ieguvumi no dalības ES 
Ko Latvija ir ieguvusi, iestājoties ES?
1) Latvijas valsts ir guvusi iespēju saņemt ekonomisku un finansiālu palīdzību, lai mazinātu bezdarbu, labāk attīstītu lauksaimniecību, saņemtu finansiālu atbalstu izglītības un zinātnes attīstībai. 2) ES dalībvalstīs ir atcelta robežkontrole, tādēļ Latvijas Republikas pilsoņi var brīvi pārvietoties visā ES teritorijā, uzturēties, mācīties, strādāt un dzīvot jebkurā no tās dalībvalstīm. 3) Iestāšanās ES ir skārusi arī Latvijas skolas, jo ir iespēja iesaistīties izglītības programmā Comenius.Savukārt programma Erasmus paver iespēju Latvijas augstskolu studentiem noteiktu laiku studēt un apgūt praksi ES valstīs. Arī Latvijā šo un citu programmu ietvaros ik gadu ierodas arvien vairāk ES valstu jaunieši. 4) Latvija ir ieguvusi lielāku iekšējo un ārējo drošību. Noziedzības apkarošanai sadarbojas ES dalībvalstu policijas. Tā kā ES nav savas armijas, mūsu ārējo drošību palīdz garantēt NATO. 
