Vācijā dzimušais ģēnijs Alberts Einšteins ir viens no visu laiku pazīstamākajiem, bet vismazāk saprastajiem zinātniekiem. Viņa brīnišķais prāts atklāja neparastus Visuma izziņas ceļus. Taču šo teoriju nav viegli izprast.
Einšteins0
28
0
Skolā Einšteins nebūt nebija labs skolnieks, taču 19. gadsimta 80. gados zēnu ļoti ieinteresēja dabaszinātnes.Viņa tēvs un tēvocis bija elektriķi, un elektrība viņā izraisīja izbrīnu. Kad tēvs viņam uzdāvināja kompasu, tas viņu pilnībā apbūra. Kāpēc magnētadata allaž norāda uz ziemeļiem?
23 gadu vecumā Einšteins sāka strādāt Patenu birojā Bernē Šveicē, kur arī tika reģistrēti viņa atklājumi. Darbs patentu birojā bija necils, taču viņam bija daudz brīva laika, lai domātu par zinātniskiem atklājumiem, kas nodarbināja viņa prātu. Tie bija nozīmīgi jautājumi par elektromagnētisma dabu, laiku, telpu, enerģiju un vielu. Viņa mērķis bija atrast likumus, kas visu to sasaistītu kopā.
Reklāma
Dzīves nogalē būdams ļoti slavens, viņš bija diezgan nevīžīgi ģērbies ar allaž izpūrušiem sirmiem matiem un atgādināja filmās redzamos \"trakos zinātniekus.\"
Einšteins gudroja, kas notiktu, ja cilvēks varētu traukties ar gaismas ātrumu, turklāt sēdēdams uz gaismas stara. Viņš secināja: neatkarīgi no tā, cik viņš trauktos, gaisma nekad nešķistu esam miera stāvoklī.
Kādā \'\'Speciālās relativitātes teorijas\" ilustrācijā ir attēloti dvīņi. Viens brālis paliek uz Zemes, bet otrs dodas ceļojumā kosmosā ar ātrumu, kas tuvs gaismas ātrumam. Kad dvīņi satiekas, astronauts ir daudz jaunāks, jo viņam laiks ritēja daudz lēnāk.
Reklāma
Autors: Foto: © Royalty-Free/Corbis
Tu vari iztēloties Einšteina telplaika teoriju, iedomājies milzīgu staipīgu gumijas sloksni, uz kuras atrodas smagas planētas. Planētas loksnē veido ierobumus, kuros ieripinās vieglāki ķermeņi.
Tev patiks šie raksti
