Rakstīšu no grāmatas par eģiptoloģiju- grāmata ir nenovērtējama ... Viss stāstīts no kādas sievietes dienasgrāmatas...
Ekspedīcijas dalībnieki dienasgrāmatā:rakstnieks Dagalds Stīvs, ekspedīcijas organizētājs Naigena Ja, arheologs Niks Hariss, māksliniece Helēna Varda
Ierašanās Kairā
1926. gada novembris
Vakar es pa Kairas vilciena logu pirmo reizi redzēju piramīdas. Noslēpumainās zemes ēģiptes spēcīgie simboli man atgādināja, kādēļ esmu šeit ieradusies- meklēt putekļāinas kapenes, krāšņus tempļus,spožas zelta dārglietas un neparastas, mazliet šaušalīgas mūmijas, taču... ne tikai tādēļ. Man līdzi ir sens, Frenkonbu ģimenei piederošs papiruss. Ļaudis doma, ka tajā ir norādes par Ozīrisa kapenēm. Mans mērķis ir atrast kapenes un dāvāt pasaulei tai apslēptos dārgumus!
Kairā, Pelsijas viesnīcā, es iepazinos ar ēģiptiešu kolēģiem- rakstniekiem un māksliniekiem, kuri man palīdzēs izveidot dienasgrāmatu.
Fernkombu
Papiruss
Divās hieroglifu rindās kreisajā pusē ir rakstīts:"Izīda, debesu dieviete, dievu pavēlniece, dod mūžīgu pēcnāves dzīvību!" Labjā pusē:"DOžais dievs Ozīriss, rietumu pavēlnieks un pazemes dievs, kurš apglabāts Svētajā kalnā."
Petsijas viesnīcā es aprunājos ar arheologiem, kuri plāno doties uz Gīzu. Viņi sacīja, ka arheoloģiskajos izrakumos Ēģiptē, blakus piramīdām un arī citās vietās, gandrīz katru dienu tiek atrasts daudz fantastisku lietu.
J. Endrū nespēja turēties pretī kārdinājumam uzskicēt Kairas tirgu Hān al- Halīlī, kurā mēs vēlējāmies iegādāties šo to ekspedīcijai. Kamēr viņš zīmēja tirgu mūs no visām pusēm apstāja dedzīgi tirgotaji cenzdamies pārliecināt par savu preču pārākumu.
Ēģiptes muzejs
Kairā ir visplašākā ēģiptiešu antīko lietu kolkcija pasaulē, tāpēc es devos uz muzeju, lai uzzinātu ko vairāk par Senās Ēģiptes vēsturi un faraoniem. Kaut arī kopā ar mani ir daudz ceļojošais tulks un gida Tāka kungs, izrādījās, ka muzeja gidi runā franciski un angliski un ir ļoti izpalīdzīgi
Muzejā H. Varda uzzīmēja Rahotepa un Nofretes statujas.
Strupceļš
Muzejā es jautāju gidam, vai viņš nav dzirdējis stāstu par Ozīrisas pazudušajām kapenēm, kas apslēptas Svētsjā, kalnā. Gids smiedamies atteica, ka tās esot muļķības. Kad parādīju gidam papirusu, viņš jautāja, kur mēs esam to dabū'juši, jo tas izskatās īsts!
N. Hariss agri no rīta devās uzzīmēt arheologus, kuri pēta Gīzas plakankalni.
Ekspedīcijas sākums
Pēc Hovarda kārtera iespaidīgajiem atklājumiem Ēģiptē arī es sāku aizrauties ar visu, kas saistīts ar ēgiptoloģoju. Kad padzirdēju, ka draugu ģimenei Fernkonbiem esot vecs papiruss, es paūdzu lēdijai Amandai Fernkonbai atļauju to aplūkot.
Kamēr es to pētīju, viņa man izstāstīja kāda pazīstama ēgiptologa stāstu, ka, iespējams, papirusā ir ziņas par Ozīrisa pazudušajām kapenēm. Jau todien mēs sākām runāt par ekspedīciju. Amanda piedāvāja to sponsorēt un kopā ar vīru ieradās pat Kairā novēlēt mums veiksmi un laimīgu ceļu
Tas šodienai būtu viss....
Izdevēja piebilde
Šī grāmata ir publicēta ceļojuma dienasgrāmata, kas sarakstīta 1926. gadā. Tā kā dažiem šeit minētajiem faktiem nav pierādījumu, iesakām to izbaudīt vienīgi kā izklaidējošu lasāmvielu.
