Ludzu nelieciet - jo, es izlasiju vienu rakstu un es no turienes drusku nošpikoju ( dēl tevis!)
Ēģipte4
34
6
Ēģiptes vēsturisko periodu klasifikācijā pastāv dažādas pieejas. Vairums ēģiptologu izšķir vismaz četrus galvenos periodus, kuri bieži tiek dalīti arī atsevišķos apakšperiodos. Tie ir Arhaiskā (arī Agrā) Ēģipte un Vecā (arī Senā) valsts, Vidējā un Jaunā (arī Vēlā) valsts. Šīs daudzējādā ziņā samērā atšķirīgās valstis tomēr pārstāvēja vienu un to pašu civilizāciju. Ja apskatām Ēģipti kā specifisku, patstāvīgu civilizāciju, organizētas valsts formā, tad tā rēķināma no apmēram 3000.g. p.m.ē., kad veidojās pirmā ķēniņvalsts, līdz to 332.g. p.m.ē., kad to iekaroja Maķedonijas Aleksandrs. Tas nozīmē, ka šī civilizācija spējusi pastāvēt gandrīz 2700 gadus. Daži vēsturnieki šīs civilizācijas dzīves ilgumu vērtē pat ap 3800 vai vēl vairāk gadu. Jāatzīmē, ka neviena cita civilizācija nav spējusi pastāvēt tik ilgstoši. Vēsturnieku vidū ilgi pastāvēja visai plaši izplatīts uzskats, ka Ēģiptes valsts sākusi veidoties sakarā ar pārapdzīvotību Nīlas upes ielejā un brīvu zemju trūkumu. Nesenie pētījumi rāda, ka valsts veidošanās pirmsākumā Nīlas upes ieleja tomēr vēl nebija sevišķi blīvi apdzīvota. Tādēļ pārapdzīvotības faktors valsts veidošanā nebūs bijis tik izšķirošs!
Senās Ēģiptes iedzīvotāji ticēja, ka bez pasaules, kurā viņi dzīvo, pastāv vēl dievu pasaule. Ēģiptieši domāja, ka dievi ir pārāki par viņiem. Dievi nosaka visu cilvēka dzīvi, ir viņam labvēlīgi un pasargā no nelaimēm. Dievi spēja būt arī bargi un sodīt cilvēkus, ja viņi pienācīgi tos negodināja. Senajā Ēģiptē līdzīgi kā Divupē pastāvēja daudzdievība. Ēģiptieši godināja ap divtūkstoš dievu. Viņi pielūdza dievu dzīvnieku, puscilvēku — pusdzīvnieku un cilvēku izskatā. Kā divupieši, tā ēģiptieši bez dieviem pielūdza arī Sauli un ūdeni.