Dzīvnieku pasaule 72

Cik astu var būt vienai ķirzakai?
Ķirzakas aizbēg no ienaidnieka, nometot asti, kas vēlāk, lai arī strupāka, ataug. Aste paliek guļam zemē, uzbrucējs dažas sekundes apdomājas, ko tas varētu nozīmēt, un bieži vien ar šo laika sprīdi arī pietiek, lai ķirzaka pagūtu paslēpties. Taču dažām ķirzakām neizdodas asti nomest pilnībā, tā paliek "karājamies diedziņā". Tomēr jaunā aste atkal ataug. Un tā dažkārt ķirzakas velk aiz sevis veselu pušķi astu.

Kā vāveres pareģo vētru?
No visiem dzīvniekiem vāveres ir vislabākās laka pareģones. Jau 10 stundas pirms krasām laika pārmaiņām tās sāk nemierīgi lēkāt un izdot griezīgas, svilpojošas skaņas. Ja vāveres turklāt vēl noslēpjas savās ligzdās un aizsprosto ieeju, tad tas nozīmē, ka drīz vien būs negaiss, kaut gan cilvēki no tā vēl neko nemana. Domā, ka vāveres sajūt atmosfēras spiediena svārstības, kādas parasti notiek pirms krasām laika apstākļu pārmaiņām un negaisa.

Kuri dzīvnieki spēj reizē skatīties uz dažādām pusēm?
No visiem dzīvniekiem hameolons prot vislabāk grozīt acis. Hameolonam katra acs var pavērsties neatkarīgi no otras, tāpēc šis rāpulis vienā laikā spēj skatīties divos virzienos. Turklāt hameleonam ir ļoti asa redze, un tas ievēro jebkuru medījumu kustību. Vienlaikus uz priekšu un atpakaļ spēj skatīties briļļainais pingvīns. Šis putns, kura ķermeņa garums ir 70 centimetru, dzīvo Dienvidāfrikai tuvīnajās salās. Briļļainā pingvīna acis ir tā uzbūvētas, ka tās ļoti labi redz sev visapkārt. Šim pingvīnam nemaz nevajag pagriezt galvu, lai redzētu, kas notiek tam aiz muguras.

Kurš nakts dzīvnieks redz vissliktāk?
Sikspārņi medī kukaiņus pa naktīm. Turklāt šie dzīvnieki gandrīz neko neredz. Asredzīgo acu vietā tiem ir augstu attīstīta eholokācijas sistēma. Ar tās palīdzību sikspārnis samana, kur atrodas laupījums, pēc kura tas dzenās, kā arī sajūt šķēršļus, no kuriem jāizvairās. Pašu radītais ultraskaņas viļna atstarojums no apkārtējiem priekšmetiem ir tāds, ka to nesadzird ne citi dzīvnieki, ne cilvēki. Var gandrīz teikt, ka sikspārņi redz ar ausīm. Tāpēc tie naktī spēj orientēties tikpat labi kā savas alas tumsā. Sikspārņi spēj sadzirdēt ultraskaņu līdz 210 kilohercu frekvencei, turpretī cilvēki spēj sadzirdēt skaņas līdz 20 kiloherciem. Delfīniem ir vēl asāka dzirde nekā sikspārņiem, tie uztver skaņas līdz 280 kilohercu frekvencei. Arī delfīni orientējas ar eholokāciju un tāpēc spēj zivi ieraudzīt neskaidrā ūdenī vai ļoti lielā dziļumā.

Kuri dzīvnieki vislabāk uztver infrasarkano starojumu?
Infrasarkanais starojums nav nekas cits kā siltuma starojums. Arī mēs jūtam infrasarkano starojumu, kad sēžam saulē. Šo starojumu var nofotografēt un redzēt tā attēlu. To dara ar aparātu, kas gaismas vietā "redz" siltumu. Visjutīgākā siltumstarojuma uztveres sistēma ir pitoniem. To galvā atrodas membrāna, kas apkārtējā vidē ļauj sajust visniecīgāko temperatūras izmaiņu. Vistumšākajā naktī pitons spēj 8 metru rādiusā upuri ne tikai "ieraudzīt", bet arī noteikt, cik liels tas ir. Pitons uztver temperatūras svārstības grāda simdaļās. Bet zīdītājdzīvnieku ķermeņa temperatūra parasti ir augstāka par apkārtējās vides temperatūru. Tāpēc ikviens siltasiņu dzīvnieks ir pitona pastāvīgi apdraudēts.

Kurš putns lido atsprākliski?
Kolibri vienīgais to prot, un tas prot pat gaisā stāvēt uz vietas. Barību meklējot, kolibri karājas gaisā virs zieda kā helikopters, un ar savu garo knābi sūc nektāru. Lai varētu gaisā nekustīgi noturēties, kolibri neticamā ātrumā vēcina spārnus: līdz 80 vēzieniem sekundē.

Kas rūc visskaļāk?
5 kilometru attālumā dzirdama bļaura rēkšana. Šiem pertiķiem rēkšana skaļumu pastiprina divi pakaklē esoši rezonatori. Bļauri, kuru lielums reti kad pārsniedz 70 centimetru garumā, ar dārdošu rēkoņu dara zināmas savu medījumu (atsevišķu dzīvnieku vai bara) robežas. Nevienam citam dzīvniekam tik skaļas balss nav.

Kurš dzīvnieks ir vislabākais urbējs?
Kuģutārps piesūcas pie kuģu korpusu koka daļām, kas atrodas ūdenī un sāk "urbt". Kuģutārpi ir līdz 10 centimetru gari. Kuģutārpi, ieurbjoties kokā, spēj pilnīgi sapostīt ar metālu neapsistās kuģa koka daļas un arī ostu būves. Ir kuģutārpi, kas drupina pat akmeni. Starp kukaiņiem vislabākā urbēja ir spožlapsene. Lai kokā ieurbtos 3 centimetrus dziļi, spožlapsenei vajadzīgas tikai 15 minūtes. Spožlapsenes pārtiek no ragastes kāpuriem. Ievedot spožlapsenes no Eiropas, laikā no 1926. gada līdz 1936. gadam izdevās izglābt Jaunzēlandes mežus. Šķita, ka kokus salā bezcerīgi nopostījušas lielās ragastes. Desmit gadu laikā spožlapsenes postīgos koksnes kaitēkļus ragastes Jaunzēlandes mežos iznīcināja.

Kurš dzīvnieks ir vislabākais mežcirtējs?
Lai pārgrauztu baļķi, kura diametrs ir 20 centimetri, bebriem pietiek ar 5 minūtēm. Baļķus bebri izlieto savu aizsprostu būvēšanai. Ūdēns nostādināšana tiem nepieciešams, lai to mītnes ieeja vienmēr atrastos zem ūdens. Bebri dzīvo kolonijās mākslīgos ezeros, kas izveidojas, kad bebri upi un strautus ir aizsprostojuši ar savām būvēm.

Kuriem siltasiņu dzīvniekiem visaugstākā ķermeņa temperatūra?
Siltasiņu dzīvnieki savu ķermeņa temperatūru pastāvīgi uztur vienā līmeni. Ja temperatūra paceļas augstāk (drudzis) vai nokrītas (pie pārsalšanas), dzīvnieks saslimst un var nomirt. Aukstasiņu dzīvnieku ķermeņa temperatūra atkarīga no apkārtējās vides. Zivis un rāpuļi bieži vien spēj pārciest daudz zemākas un daudz augstākas temperatūras nekā siltasiņu dzīvnieki. Tā, piemēram, ķirzaka īsti aktīva kļūst karstumā. No siltasiņu dzīvniekiem visaugstākā normālā temperatūra ir baložiem un pīlem (līdz 43 grādiem). Viszemākā temperatūra ir skudrulācim (29 grādi). Salīdzinājumam: cilvēka vidējā temperatūra ir 36,5 grādi.