Dzīvnieku pasaule 61

Kuri putni lido visātrāk?

Lielais piekūns pikējošā lidojumā ir ne vien visātrākais putns, bet arī vispār visātrākais dzīvnieks. Pikējot uz zemi, tas attīsta līdz 350 kilometru lielu ātrumu stundā. Āzijā dzīvo adatastes svīre, kas horizontālā lidojumā attīsta ātrumu līdz 170 kilometriem stundā. Baltvēdera svīre lido apmēram tikpat ātri. Horizontālā lidojumā briesmu brīdī dažas pīļu un zosu sugas, piemēram, gāga sasniedz ātrumu vairāk nekā 100 kilometri stundā. Ar tādu pašu ātrumu var lidot arī kolibri. Horizontālajā lidojumā lielākajai daļa putnu maksimālais ātrums ir 65 kilometru stundā. Visgarākos lidojumus veic šķibītis. Vismaz ir konstatēts, ka apgredzenots šķibītis četrā dienās pārlidojis no Masačūsetas (ASV) uz  Gajanu (Dienvidamerika). Putns lidojis vidēji 1,5 kilometru augstumā ar vidējo ātrumu nedaudz mazāku par 50 kilometriem stundā un veicis 4425 kilometru lielu attālumu.

Kurš dzīvnieks prot ziemā vislabāk maskēties?

Daudzi dzīvnieki, gadalaikam mainoties, maina aizsargkrāsu. Tā, piemēram, sermulis ziemā kļūst sniegbalts, melns paliek tikai pats astes galiņš. Vasarā sermulis ir brūnā krāsā. Baltais zaķis līdz ar pirmo sniegu ietērpjas baltā kažokā, tikai ausu gali paliek melni. Pavasarī šis dzīvnieks, kas sver apmēram 6 kilogramus, paliek balts līdz brīdim, kamēr viss sniegs nokusis. Tad zaķis uzreiz kļūst brūngans.

Kuri putni šņāc kā čūskas?

Zīlīte prot izdot skaņu, kas sīkajiem zīdītājiem šķiet kā čūskas šņāciens. Cilvēki šo ļoti zemo skaņu nesadzird, bet sīkie zīdītājdzīvnieki acīmredzot sadzird: tie zīlītes ligzdu apiet ar lielu līkumu. Zīlītes šo maskēšanās skaņu izmanto perēšanas laikā, kad tās koka dobumā sēž uz olām un ne uz brīdi nedrīkst tās atstāt.

Kāds dzīvniekiem ir vislabākais maskēšanās veids?

Mīmikrija - tā sauc dzīvnieku spēju mainīt savu ārējo izskatu, pēc nokrāsas un formas kļūstot līdzīgiem citiem dzīvniekiem. Tā, piemerām, plēsīgie dzīvnieki neaiztiek primātus ciršļpērtiķus, jo šo dzīvnieku gaļa nav ēdama. To izmanto dažādu sugu vāveres, pēc krāsas pielāgojoties ciršļpērtiķiem.

Kura zivs vislabāk maina krāsu?

Pieaugušas butes guļ uz viena sāna jūras dibenā un gaida laupījumu. Bute maskējas atkarībā no apkārtējas vides, mehāniski mainīdama krāsu. Apakšējais sāns vienmēr paliek vienā un tajā pašā krāsā. Turklāt butes maina ne vien ādas krāsu, bet arī zīmējumu. Kādā eksperimentā buti uzlika uz šaha galdiņa, un zivs atkārtoja šaha galdiņa rūtis uz sava ķermeņa.

Kuri kukaiņi vislabāk piemērojas apkārtnei?

Indonēzijas dievlūdzēji (medniekprusaki), plēsīgie kukaiņi, kuru ķermenis sasniedz līdz 16 centimetrus garumus, izskatās kā rožains orhidejas zieds. Dievlūdzējs sēž kā puķe un gaida upuri, kas, meklēdams nektāru, atrod savu nāvi. Tikpat labi prot maskēties tropiskie tauriņi sfingi. Tie gan maskējas, lai aizsargātos. Sfingas kāpurs briesmu brīdī momentāni ievelk galvu un tik ļoti pārmaina formu, ka izskatās kā maza čūska.

Kurš dzīvnieks vislabāk prot izlikties par beigtu?

Oposums - somainis, kura garums sasniedz 50 centimetrus. Oposumi dzīvo Amerikas karstajos apvidos. Ja oposumu ievaino vai tas nokļūst kamatās, šis zvērs nokrīt uz sāniem kā beigts un apstājas elpot, no atvērtās mutes izkaras mēle. Dzīvnieki un cilvēki domā, ka oposums vairs nav dzīvs. Taču tas "atdzīvojas" pat pēc vairākām stundām. Oposumi ir sevī izstrādājuši apbrīnojamu spēju uz noteiktu laiku apturēt tādas dzīvībai svarīgas norises kā elpošana un asiņu piegāde smadzenēm. Tie krīt bezsamaņas stāvoklī, kas ļoti atgādina īstu nāvi.

Kurš dzīvnieks visilgāk bijis šķietami nedzīvs?

4 gadus Britu muzejā Londonā varēja aplūkot kādas gliemežu sugas divus eksemplārus, kas bija atrasti tuksnesī. Gliemeži bija piestiprināti pie delīša un novietoti zem stikla aplūkošanai. Gliemeži muzejam bija uzdāvināti 1846. gadā, uzskatot, ka tie nav dzīvi. 1850. gadā muzeja darbinieki nolēma par to pārliecināties. Viņi vienu gliemezi ievietoja siltā ūdenī. Un tas pēkšņi pamodās, sāka ēst un nodzīvoja vēl 2 gadus.