Jau pašos pirmsākumos cilvēki ir pieradinājuši savvaļas dzīvniekus, nošķirot tos no dabiskās vides, lai tie dzīvotu cilvēku fermās un mājās. Mūsdienās ir pierasts domāt, ka dzīvnieki vadās tikai pēc saviem instinktiem, un nav pie vainas, ja kaut kas cilvēka un dzīvnieka kopdzīves laikā noiet greizi. Dzīvnieku ir atļauts nogalināt, ja tas apdraud cilvēka veselību vai drošību, kā arī ir pieņemts iznīcināt kaitēkļus un parazītus. Taču ne vienmēr dzīvnieka sliktā uzvedība cilvēkiem ir bijusi izprotama. Gadiem cilvēki nespēja vienoties par to, kā rīkoties, ja dzīvnieks izdarījis kaut ko šaušalīgu. Dažkārt, dzīvniekus tiesāja tieši tāpat kā cilvēkus. Citreiz, cilvēki paši uzņēmās izpildīt dzīvniekam nāvessodu par tā nodarītajiem noziegumiem.
Dzīvnieki, kuri tika sodīti ar nāvi par pastrādātajiem noziegumiem41
287
3
Zilonis Mērija. 1916.gadā The Sparks cirks uzstājās mazā Tenesijas pilsētā. Piecas tonnas smagā ziloņmāte Mērija uz muguras nesa savu jauno dresētāju, smalkas miesasbūves vīrieti vārdā Reds Eldridžs. Eldridžam nebija iepriekšējas pieredzes dzīvnieku apmācīšanā. Kad Mērijas uzmanību novērsa uz zemes nomests arbūzs, Eldridžs viņai spēcīgi iesita ar metāla āķi, lai dzīvnieks pakļautos. Tas bija sāpīgi un padarīja Mēriju tik dusmīgu, ka tā sagrāba viņu ar savu snuķi, nometa viņu pie zemes, un uzkāpa uz viņa galvas cilvēku pūļa priekšā. Eldridža galva, protams, eksplodēja un viņs bija miris. Aculiecinieki sāka kliegt: "Nogaliniet ziloni!" Viens no skatītājiem pat izvilka pistoli un sāka šaut uz Mēriju, taču lodes iestrēga viņas biezajā ādā un orgānus nesasniedza. The Sparks cirka vadība zināja, ja viņi neatrisinās šo problēmu, tas var novest viņus pie finansiāla kraha. Īpašnieks nolēma, ka Mērijai tiks piespriests publisks nāvessods Ērvinas, Tenesijas, dzelzceļa stacijas laukumā. 2500 cilvēku klātbūtnē Mērija tika pacelta ar ceļamkrānu, tomēr krāns neizturēja un viņa nogāzās zemē, traumēdama kaulus un izraisīdama paniku skatītāju vidū. Tad dzīvniekam otro reizi ap kaklu apmeta ķēdi un pacēla gaisā vēlreiz. Pēc pusstundu ilgas karāšanās viņa bija mirusi un aprakta milzīgā bedrē, ko izraka blakus šīm karātavām.
Bāzeles gailis. 1474.gadā Bāzelē, kāds gailis izdēja olu. Tam nevajadzētu būt fiziski iespējamam, jo gaiļi taču ir vīriešu dzimuma, taču šis notikums ir reģistrēts kā patiesi noticis. Ja šis neiespējamais fenomens notiktu mūsdienās, tas fascinētu zinātniekus visā pasaulē. Protams, tā kā tas bija 15.gadsimts, cilvēki uzskatīja, ka tas ir velna darbs. Gailis tika nodots tiesai par viņa noziegumiem pret dabu. Gailim piesprieda nāvessodu - sadedzināšanu. Vēlāk bende gaiļa ķermenī atrada vēl trīs olas. Tajā laikā, pastāvēja uzskats ka, ja gailis izdēj olu, tad tā satur dēmonisko pūķa-vistas hibrīda radījumu , ko sauc par kokatrisu. Citi uzskatīja, ka raganas izmantoja šīs olas savās burvestībās. Mūsdienu pētnieku prāt, šis gailis patiesībā bija vista, kas kļūdaini tika noturēta par gaili, jo nav ticamu pierādījumu, ka kaut kas tāds būtu jebkad noticis vēlreiz.
Reklāma
Kaimanu bruņurupucis. 2018.gada martā Aidaho vidusskolas zinātņu skolotājam Robertam Kroslendam ienāca prātā ļoti pretīga ideja. Kaut kādu iemeslu dēļ, viņš nolēma, ka mācību stundā par visēdājiem būtu noderīgi izbarot slimu kucēnu lielam Kaimanu bruņurupucim. Skolēni, kuri bija tam liecinieki, apgalvoja, ka bruņurupucis "pārkoda kucēnu uz pusēm" un, ka gandrīz visi klasē kliedza, lai skolotājs aptur šīs šausmas. Skolēni apgalvoja, ka Kroslends bieži uz skolu nesa jūrascūciņas un citus mazus dzīvniekus, lai bruņurupucis tos ēstu, bet kucēns, tas jau bija par traku. Aidaho humānā sabiedrība uzsāka izmeklēšanu par nežēlību pret dzīvniekiem. Varasiestādes savāca bruņurupuci un bez vilcināšanās to eitanizēja. Kad ziņas nāca gaismā, suņu mīļi no visas valsts draudēja nākt uz skolu atriebties Kroslendam. Daudzi vecāki pieprasa, lai viņu atlaiž.
Suns Dormijs. 1921.gadā Sanfrancisko uzdarbojās asinskārs sērijveida slepkava. Tīršķirnes erdelterjers vārdā Dormijs tika pieķerts vairāku kaķu nogalināšanā un apēšanā. Viens no nežēlīgākajiem Dormija uzbrukumiem bija tad, kad viņš uzbruka kādai kaķu mātei viņas mājas pagalmā, kamēr viņa baroja savus jaundzimušos kaķēnus. Dormijs ieskrēja pagalmā un nežēlīgi noslepkavoja kaķu māti un dažus no viņas kaķēniem. Kopumā Dormijs pilsētā nogalināja 14 kaķus. Tajā laikā likums noteica, ka saimniekiem savi bīstamie suņi tulīt pēc uzbrukuma jāeitanizē. Dormija saimnieks Ītons Makmilans atteicās eitanizēt Dormiju. Makmilans nolīga advokātu un pieprasīja, lai viņa suns saņemtu godīgu tiesu par saviem noziegumiem. Beigās, Dormijs tika atbrīvots, un tiesnesis nolēma likvidēt muļķīgo likumu par obligāto suņu nogalināšanu. Tā vieta, kaķiem lika palikt iekštelpās.
Cūku mamma un sivēni. 1457.gadā Francijā, Lavinjī, netālu no cūku fermas spēlējās mazs bērns. Šis bērns ieraudzīja cūku mammu un viņas sešus sivēnus un nolēma pieiet tuvāk, lai paspēlētos ar tām. Izsalkušās cūkas mazo bērnu noturēja par savām pusdienām. Varat tikai iedomāties vecāku šausmas, kad viņi ieraudzīja savu atvasi saplosītu līdz nāvei. Saskaņā ar Francijas likumiem, dzīvnieki vispirms bija jātiesā, pirms tos varēja nogalināt. Cūka tika tiesāta par slepkavību. Tiesa nolēma, ka cūku māte jāsoda ar nāvi, taču sivēniem jāļauj dzīvot, jo tie tikai sekojuši savas mātes "sliktajai ietekmei".
Tev patiks šie raksti
nabaga dzīvnieki
Par komfortu un ertībam ir kadam jamaksa un tas ka aizej uz rimčiku noperikt vistas nagetus vai zivju pirkstiņus nenozime ka vari rokas nevainība mazgāt. Visi kas ēd gaļu sava ziņa ir dzivnieku slepkavas neatkarigi no tā vai vistas stilbiņus nopirki rimcika vai pats izaudzēji un nokavi 
Bet +!
