Visas daļas izlasīju ar interesi, domājot par to, cik sīkas un nenozīmīgas ir dažādas problēmas, uz šo cilvēku fona. Tāpat aizdomājos par to, ka arī mūsdienās ir cilvēki ar anomālijām un ja šie piedalījās frīku cirkos, tad mūsdienās pat nepiedaloties nekur, tiec ielenkts, fotogrāfēts un intervēts. Man šo cilvēku likteņi liekas ļoti skumji, uz bildēm neskatos ilgi, jo pārņem savāda sajūta, tāpēc nekad nesapratīšu kā var doties uz cirku, lai viņus aplūkotu vai arī medīt, lai tikai nofotogrāfētu un bildi ieliktu dzeltenās preses lapelēs. Vai tiešām ir tik svarīgi nopelnīt uz nelaimīgu cilvēku rēķina?
Tāpat aizdomājos par to, ka tik daudziem ir bērni un pat vairāki, kuriem arī iedzimtas anomālijas. Protams, tas bija cits laiks un tapēc neko nevar pārmest. Ja tā notiktu mūsdienās, tad gan gribētos teikt, lai taču padomā par bērniem, kuri piedzims ar tādām pašām problēmām kā vecāki.
Tas tā - mani prātojumi. Bet par rakstu sēriju paldies, tiešām interesanti.