Dzintara istaba bija viens no cara Pētera I sievas Katrīnas pils lielākajiem dārgumiem. Caram pārvietojamo Dzintara istabu uzdāvināja Prūsijas karalis Fridrihs Vilhelms I, un sākumā tā izdaiļoja cara kabinetu Ziemas pilī. Katrīnas pilī Dzintara istaba nonāca 1755. gadā, kad Rastrelli papildināja to ar skulptūru un Florences mozaīku. 2. pasaules kara laikā Dzintara istaba tika evakuēta uz Kaļiņingradas apgabalu, kur tā arī pazuda.
Ikviens ir dzirdējis leģendas un nostāstus kā istaba pazudusi un kur slavenie dārgumi noslēpti, bet tā arī līdz pat šim brīdim tos nevienam nav izdevies atrast. Bet masu medijos laiku pa laikam parādās arvien jaunas versijas un pieņēmumi.
Šeit būs dažas no tām:
1. Pēc Sergeja Trifonova domām 1945.gadā vācu armijai atkāpjoties dārgumi tika iemūrēti pašā Kaļiņingradas jeb Kēningsbergas centrā – vienā no pazemes tuneļiem, kas ved zem Pregolas upes. Kā savas versijas apstiprinājumu Sergejs Trifonovs kanālam NTV uzrādījis Kēningsbergas pazemes eju plānu.
2. Vācieši 2. pasaules kara beigās nespēja izvest leģendāro Dzintara istabu no Kēnigsbergas un atstāja to bunkurā – šādu faktu atklājušas līdz šim nepublicētās bijušā Austrumprūsijas gauleitera Ēriha Koha sarunu stenogrammas ar kādu padomju akadēmiķi. Sarunas fragmentus atklājis un publicējis poļu žurnālists Cezārijs Gmizs, raksta Krievijas mediji.
3. Hanss Pēters Haušteins, kurš ir politiķis, brīvajā laikā pēdējos 10 gadus nodevies Dzintara istabas meklēšanai savā reģionā. Viņš ir pārliecināts, ka dārgumi, kurus nacistiskās Vācijas spēki nolaupīja PSRS Otrā pasaules kara laikā un kuri bez pēdām pazuda pēdējās bruņotā konflikta nedēļās, apslēpti vara un sudraba raktuvēs kalnos Vācijas un Čehijas pierobežā.
