sveiki spoki!!!
Šajā rakstā būs neliels ieskats par Dzelzs laikmeta ieročiem
tad kad dzīvoja mūsu seņči.
Dzelzs laikmeta ieroči2
84
0
Visi kādreiz ir dzirdējuši vai vismaz zin par Dzelzs laikmetu, kad dzīvoja mūsu seņči, nebija neviena tehnoloģija un izdzīvot bija grūtāk, jo lai iegūtu pārtiku bija jāiet medībās, jo Dzelzs laikmetā nebija tādu veikalu kā mūsdienās kuros Tu vari ieiet, paņemt groziņu un staigāt gar stendiem un krāmēt ēdienu groziņā. Lai cilvēks Dzelzs laikmet varētu izdzīvot viņam bija jātiet medībās riskējot ar savu dzīvību, jo bija jāpabaro savas ģimenes, parasti vienā ciltī bija tikai maksimums desmit cilvēki, tas ir apmēram divas līdz trīs ģimenes, ciltī bija tik maz cilvēj, jo bija vieglāk apgādāt ģimenes ar apģērbu un pārtiku. bieži vien medībās gāja barā, jo tā varēja aizsargāties no plēsīgiem zvēriem, piemēram: Lāčiem, lūšiem, vilkiem, kojotiem u.c.
Lai Dzelzs laikmetā varētu doties medībās bija vajadzīgi ieroči, lai varētu medīt, vai aizsargāties, Dzelzs laikmetā cilvēki bija attīstītāki nekā Akmens laikmetā, vai Bronzas laikmetā un cilvēki iemācijās apstrādāt dzelzi, bet sākumā bija jāatrod dzelzs rūda, kuru vēlāk var apstrādāt un pagatavot darbarīkus, traukus un protams ieročus. Mūsdienās ir vēl apskatāmi Dzelzs laikmeta darbarīki un ieroči, tikai tad ir jāmeklē vēstures muzejs.
Lai gan dzelzs laikmetā ieročus un priekšmetus gatavoja no dzelzs, bija arī darbarīki un ieroči no dzīvnieku kauiem un zobiem
Pirmais ierocis ir diezgan neparasts, tas ir tuvcīņas aukstais ierocis, kas apgādāts ar rokturi un vienpusīgu asmeni, kurš kalpo par duramo un cērtamo ieroci. Īsais, šaurais, biezais kaujas nazis ir no 30 – 60 cm garš (visbiežāk sastopami 40 - 45cm gari eksemplāri). Asmens platums 3cm, biezums 1cm ar viegli uzliektu muguru. Naža asmens pret smaili parasti viegli paplašināts. Šiem kaujas nažiem bieži sastopama rievota asmens muguras daļa (2 līdz 4 garenvirziena gropes).
Lai kaujas ieroči nēbūtu pārāk prasti, to rokturos ieveidoja rakstus, kaujas nažu roktura formai ir vienots princips, bet izgatavošanas materiāls un rotājums var būt dažāds. Kā piemēru jāmin Ābeļu Boķu – Priednieku uzkalniņa 2.kapāatrastais nazis kuram griezumā ovālas formas rokturis, izgatavots no raga, ar paplašinājumu pret delnas vērsto daļu un platāku, biezāku spala augšējo, noslēdzošo daļu, kuras nolūks neļaut ierocim izslīdēt no rokas. Spala lejasdaļā kas piekļaujas iedzītnim, iegrieztas gropes, un spals šajās gropēs notīts ar sīku vītu bronzas stiepli, bet starpposmu virsma rotāta ar saulīšu ornamenta joslām. Priedniekos atklāto kapu pēc līdz dotajām rotām varam datēt ar 11.gadsimtu. Līdzīgs nazis atrasts Pļaviņu Redzēs 15.kapā. Kaujas nazim bijusi grezna ādas maksts, kas rotāta caurlauzuma tehnikā bronzas plāksnēs. Pēc izgatavošanas metodes līdzīgs kaujas nazis ar koka spalu atrasts Višķu 1.kapā
Īsais, šaurais, biezais kaujas nazis lietots jau 10.gs. pirmajā pusē, par to liecina Bauskas Drenģeru – Čunkānu 198.kapa inventārs, kur starp kapa piedevām (šaurasmens cirvis, kaklarinķis, jostas sprādze) ir šķēpu pāris, kas analoģisks SomijāLuistari 348. kapā atrastajam šķēpu pārim kuri datējami ar 10.gs. (Atgāzis 1998 92). Apbedījumā starp kapa inventāru atrasta dzelzs pakavsakta ar atrotītiem piekļautiem galiem, kuras Zemgalē lietotas pirms 10.gs., kas liecina ka apbedījumu var datēt ar 10.gs. sākumu. Kaujas nazim mugura ir bez rievām. Muguras biezums 0,8 – 0,9 cm. Kaujas naža asmens platums 2,8cm, garums 34,8 cm.
Kaujas nažu muguras rievojumam nav dekoratīva funkcija. Metalogrāfiskie pētījumi, kas veikti par Igaunijā atrastiem šī tipa nažiem, liecina, ka rievas kaujas nažu mugurā atspoguļo tērauda un dzelzs joslas, kas parādās nažu asmens šķērsgriezuma šlifos. Trīsslāņotiem kaujas nažiem parasti vidusjosla no tērauda, bet malējās dzelzs. Piecu un septiņslāņotiem nažiem sastop vienu vai divas tērauda joslas. Sastopami arī trīsslāņoti kaujas naži kuri sastāv tikai no dzelzs joslām.
Īsie, šaurie, biezie kaujas naži sastopami bagātos karavīru un tirgotāju apbedījumos. Tie lietoti latgaļu, lībiešu, kuršu, zemaišu, prūšu, skalvu un zemgaļu apdzīvotajās teritorijās (Vaškevičiūte 2004, 136). Apbedījumos kuros tiek atrastiīsie, šaurie, biezie kaujas naži parasti sastop arī vienu vai divus lancetveida šķēpus ( E tips pēc Petersena tipoloģijas). Īsie, šaurie, biezie kaujas naži lietoti no 10. - 11.gs, galvenokārt laika posmā starp 950. un 1050.gadu.
Īso, šauro, biezo kaujas nazi var uzskatīt par palīgieroci, kur 10. un 11.gs. par pamatieroci karavīram kalpo kaujas cirvis vai zobens. Minēto faktu apliecina kad apbedījumā bez kaujas naža vienmēr sastop šķēpu, kaujas cirvi vai zobenu.
Ceru ka patika raksts.
Tev patiks šie raksti
