JAUNĀ VARTURU IDEJA – DUBULTPILSONĪBA
Mūsu varturi, kas to vien nepārtraukti domā, kā kaitēt un pēc iespējas ātrāk iznīcināt Latviešu tautu, pēdējā laikā sākuši aktīvi propagandēt ideju par dubultpilsonības ieviešanu. Tā attiekšoties gan uz tiem bijušajiem LR pilsoņiem, kas no mūsu valsts izbraukuši kara un okupācijas gados, gan uz tiem, kas devušies laimi meklēt ārzemēs pēdējo 10-15 gadu laikā un ir atteikušies no Latvijas pilsonības vai nav to pieprasījuši līdz 1995.gada jūlijam, kad to bija iespējams iegūt, neatsakoties no mītnes zemes pilsonības. Vēl tiek propagandēts, ka dubultpilsonība būtu jādod tiem no Latvijas izbraukušo cilvēku bērniem, kurus viņu vecāki reģistrējuši pašreizējās dzīves vietas – ārvalsts - pilsonībā. Tas tiek pamatots, ka mums it kā šie cilvēciņi esot ārkārtīgi vajadzīgi, ka viņu aizbraukšana no Latvijas esot briesmīgs zaudējums...utt., u.tjp.
Es, un domāju, ka lielākā daļa Latvju Patriotu arī tāpat, esmu kategoriski pret šādas institūcijas ieviešanu. Uzskatu, ka tie ļaudis, kas šobrīd, kad viņiem nedraud dzīvības briesmas savā Tēvzemē, un kuri piedzīvojumu kāres mākti vai cerībā uz kādiem mistiskiem materiāliem labumiem nākotnē ir pametuši Latviju, atteikušies no mūsu valsts pilsonības un arī savus bērnus tajā nereģistrē, ir visīstākie mūsu tautas nodevēji. Viņiem ne tikai nav jādod nekāda dubultpilsonība, viņus vispār nedrīkstētu ielaist atpakaļ Latvijā (diemžēl praktiski tas nav īstenojams, jo pēc pievienošanās bēdīgi slavenajam Šengenas līgumam jebkāda robežkontrole Rietumu virzienā no Latvijas izzudīs). Tā vietā, lai paliktu savā Tēvzemē un cīnītos par cilvēcīgiem dzīves apstākļiem tajā, viņi labāk izvēlas parazitēt uz kakla citām savā etniskajā dzimtenē dzīvojošajām tautām. Kauns un negods, ka mums ir tādi nokaltušie zari no mūsu tautas koka! Taču nokaltušos zarus, kā zināms, nocērt un sadedzina, nevis nes uz istabu un liek uz galda goda vietā kā puķes vai košumkrūmus. Cik šādos radījumos daudz naida pret Latviju, Latviešiem, Latviešu valodu un visu Latvisko var palasīt kaut vai internetportālu komentāros, piemēram, http://www.tvnet.lv/zinas/board/?parentid=187154&id=334468&offset=0 un arī daudzos citos. Mums tikai jāpriecājas būtu, ka šādi tipiņi pamet Latviju un vairs neatgriežas atpakaļ, bet mēs vēl gribam viņus kā kaķus aiz astes uz šejieni atpakaļ vilkt. Starp citu, pirmskara Latvijas laikā bija spēkā likums, ka sieviete, kas apprecējusies ar ārzemnieku, zaudē LR pilsonību. Ļoti labs un pareizs likums, ko noteikti būtu jāatjauno, tikai, lai nebūtu dzimumu diskriminācijas, analogi jāattiecina arī uz vīriešiem. Ja reiz cilvēks izvēlējies radoties ar ārzemniekiem, lai viņš tad arī pats par tādu paliek! Un, kas attiecas uz viņu bērniem, tad tie, ja izaugs par Latviešu Patriotiem (kas gan ļoti maz ticams!), paši, sasnieguši pilngadību, varēs atteikties no ārvalsts pilsonības un iegūt Latvijas pavalstniecību, ja viņi to gribēs. Bet nav nekādas vajadzības (tas ir pat noziedzīgi!) jau priekšlaikus pasludināt viņus par Latvijas pilsoņiem, dodot iespēju viņiem baudīt visas privilēģijas, kas piemīt viņu izcelsmes valsts iedzīvotājiem, kuri tajā dzīvojuši gadsimtiem ilgi, par spīti visām dzīves grūtībām nav to pametuši un negrasās to darīt arī nākotnē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka lielākā daļa šo nodevēju atvašu varbūt vispār nekad dzīvē vairs neatbrauks uz Latviju. Vai tad mums nepietiek jau ar okupantu dzeguzēniem, kuriem pašreizējais likums prasa piešķirt pilsonību, ja viņu vecāki (okupanti) rakstveidā izsaka šādu vēlmi? Vai nepietiek ar to, ka pēc pašreizējā noziedzīgā Pilsonības likuma katrs okupantēns, kas beidzis skolu ar Latviešu mācību valodu, var automātiski reģistrēties kā Latvijas pilsonis? Acīmredzot nē, jo Latviešu tauta savā Tēvzemē tomēr neiet bojā tik ātri kā to mūsu tautas slepkavām gribētos. Tāpēc tiek meklēti arvien jauni un jauni ceļi kā šo iznīcību paātrināt. Svarīgi arī atzīmēt, kas ir tie, kuri atbalsta šādas dubultpilsonības idejas. Vispirms tā ir naturalizācijas (īstajā vārdā būtu saucama genocīda) pārvalde, tāpat atklāti prokrieviskā-kosmopolītiskā partijele LC/PP; no šiem veidojumiem, protams, neko citu nevarētu arī gaidīt, tāpat skaidrs, ka okupantu lobiji SC un PCTVL arī to aktīvi atbalstīs. Tā dēvētie centristi – TP un JL – pagaidām ieņem nogaidošu pozīciju, kā paši nevarēdami izlemt, kurā pusē nostāties. Viņu divkosība un nelietība tāpat ir sen zināma. Toties sevi spilgtā gaismā atkal parāda tēbisti, apliecinādami, ka ir tipiski demagoģi-viltusnacionāļi, kuriem Latviešu tautas iznīkšana ir labākā gadījumā vienaldzīga, ja ne pat vēlama. Pretējā gadījumā viņi nekad ar iedvesmu nemestos atbalstīt šo murgaino ideju. Šāda likuma norma, redz, esot nepieciešama, lai izrādītu pretimnākšanu bēgļiem un padomju genocīda upuriem. Taču patiesībā tie, kas Otrā Pasaules kara beigās bija spiesti pamest Latviju, un viņu pēcnācēji, ja gribēja, sen jau varēja reģistrēties par LR pilsoņiem. Ja viņi to līdz šim nav izdarījuši, tātad, nav to gribējuši. Kas mums atliek – mesties viņu priekšā uz ceļiem, lūgšus lūgties: „Ņemiet taču mūsu pilsonību, gan jau varbūt kādreiz dzīvē jums tā noderēs!”? Savukārt, tie pašlabuma meklētāji uz citu tautu ciešanu rēķina, kas pametuši Latviju 4.maija režīma valdīšanas laikos, ar savu gļēvo, nodevīgo rīcību ir pelnījuši esošās pilsonības atņemšanu, nevis dubultās piešķiršanu. Tomēr te „patrioti” no TB vēlreiz nostājas varturu-integrētāju pusē: „Nē, tā ir mūsu tautas daļa, kas jāsauc atpakaļ, jāmēģina iekļaut atkal Latvijas iedzīvotāju vidū”, viņi deklarē, tā spilgti apliecinādami, kas ir paši, jo ne velti paruna saka: „Kas ir tavi draugi (aizstāvamie), tas arī esi tu pats”.
Vārdu sakot, domāju, ka Īsteniem Patriotiem ir skaidrs – šāda dubultpilsonības likuma pieņemšana nav nekādā ziņā pieļaujama! Jo jau sirmā senatnē mūsu senči dainoja: „Ak, Latvija, Tu mana dārgā Tēvija! Kas Tevi nemīļo, nav vērts, ka Tevi apdzīvo!”. Iespēja iegūt šo LR pilsonību kā piedevu vēl kādai (galvenās, īstās) zemes pilsonībai ir kā spļāviens sejā visiem krietnajiem, savu zemi un tautu mīlošajiem Tautiešiem-Patriotiem. Taču skaidrs, ka šāds likums tiks pieņemts, ka tauta pret to nesāks protestēt. Tādēļ aicinu ikvienu Latvju Dēlu un Latvju Meitu apdomāties, ko viņš gan kā personība individuāli, gan kā kādas sabiedriskas organizācijas (ja tādā sastāv) loceklis var darīt, lai nepieļautu šo nejēdzību. Piketi, sapulces, ielu gājieni, parakstu vākšana...viss, viss jāliek darbā, lai šāda LR pilsonības iztirgošana (kas faktiski notiek jau kopš 1995.gada) vienreiz izbeigtos. Šis jautājumus ir krietni svarīgāks par t.s. grozījumiem drošības iestāžu likumos, par kuriem šovasar notika referendums. Arī dubultpilsonības jautājumā tāds būtu noteikti vajadzīgs!
PAR LATVIJU UN LATVIEŠIEM-PATRIOTIEM CĪŅAI SVEIKS !!!
16.10.2007. Aivars Gedroics
