Doktordesas vēsture un veikala plauktos atrodamo doktordesu identitāte ir jautajums, kurs periodiski ienāk prātā ļautiņiem, stāvot pie supermārketu aukstajām vitrīnām. Tad nu pamēģināsim tikt skaidrībā, kādas ir mūsu izredzes tikt pie tā produkta, ko ar nopūtām atceras māmiņas un vecmāmiņas, un kurš padomju laikos tika rotāts ar kirilicas burtu un ciparu kombināciju "ГОСТ 23670-79"
Kā arī- cik reālas ir iespēja izbaudīt šo vēstures relikviju Baltkrievijā, par kuru nostāsti vēsta, ka baķkas Lukašenko sociālistiskajā paradīzē tāda vēl esot atronama?
Latvijā, kā zināms, nosaukumu "doktordesa" var piekarināt jebkuram brīnumam, pat ja tajā gaļas daudzums tiecas uz nulli un sastāvā var būt puse Mendeļejeva tabulas.
Un tā- leģendāro desu sāka ražot tālajā 1936. gadā PSRS. Desas ražošanas iniciators bija Sagādes komisārs Anastass Mikojans- kurš atšķirībā no daudziem citiem komunistu vadoņiem nebija par slinku un stulbu lai iegūtu pabeigtu augstāko izglītību. Mikojans nenoniecināja labās lietas, kuras bija radītas Rietumos un daudz kur pārņēma Eiropas un ASV pieredzi.
Dižciltīgās desas radīšanai tika izveidots Gaļas rūpniecības zinātniski pētnieciskais institūts. Tam tika dots uzdevums izstrādat receptūru "diētiskam produktam, kurš domāts veselības atjaunošanai cara režīma un Pilsoņkara laikā no trūcīga uztura cietušiem slimniekiem", tas ir, vienkārši un latviski sakot, padomju nomenklatūrai.
Īstā, autentiskā krievu zinātnieku receptei atbilstošā produktā uz 100 kilogramiem doktordesas bija jābūt: 25 kg atcīpslotas liellopa gaļas, 70 kg liesas, atcīpslotas cūkgaļas, 3 kg vistu olu vai olu dzeltenumu, 2 kg govs piena ar pazeminātu tauku saturu. Garšvielu un citu izejvielu daudzums gramos uz 100 kg nesālītas, jēlas desas masas: 2090 g sāls, 7,1 g nātrija nitrīta , 200 g cukura un 50 g muskatrieksta vai kardamona.
Īstenībā pēdējo īsto doktordesu varēja baudīt 1959 gadā, jo jau gadu vēlāk doktordesas tikumība tika samaitāta, pieļaujot cūku ādu klatbūtni tajā. No šī laika doktordesa jau pārstāj būt diētiska.
Vai Baltkrievijā var nopirkt īsto doktordesu? Mūsdienu NVS standarti vairs nosaka tikai olbaltumvielu un tauku daudzumu šajā desā 13% OBV, 22% tauku, 2,1% sāls. 0,005 nātrija nitrīta un izslēdz atsevišķus produktus- sojas olbaltumu, cieti un augu želeju. Agrāk nepieļautos gaļas veidus- buļļa gaļu, cūku ādas un to atkritumu paveidu, ko sauc par "atkaulotu vistas gaļu" mūsdienās doktordesai drīkst likt klāt pilnīgi droši, Tā ka, lai arī dižciltīgā desa Krievijā un Baltkrievijā skaitās aizsargāts produkts, šie aizsardzības mūri ir kļuvuši tik šķidri, ka autentiska doktordesa ir neglābjami aizgājusi vēsturē.
Ja godīgi, tad man nekad nekādas desas nav garšojušas, ne vārītās, ne kūpinātās, ne žāvētās. Bērnībā es desu uztvēru kā sevišķi sadistisku spīdzināšanu. Tad jau labāk neēdu neko. Manā uztverē tās sastāv no drazām, kas savāktas no gaļas kombinātu grīdas, žurkām un bagātīgas garšvielu devas. 
Tiesa, ļoti labs indikators desas kvalitātei ir kaķis. Ja kaķis desu ēd, tātad tā nemaz nav tik ļoti indīga, ja nē, tad labāk desu atdot sunim.
Man garso tikai ta ar sieru. Vai ari es parastai pa virsu uzgriezu siera skeli.
Kā man kādreiz stāstīja- tās visas mūsu spilgti rozā desas ir paraugs tam, ka tur ir daudz tā nātrija nitrīta, jo kādreiz lielākā daļa desu vairāk vilka uz pelēku nevis spilgti rozā.
mikojans desu desu ražošanu un receptūru nošpikoja no ASV gaļas pārstrades uzņēmuma, uz kureieni vizītē tika nosūtīts 1930 gadā. Untad tikai pec gadiem 2-3 saka buvet Desu fabriku.
Un es vel cereju pamieloties ar baltkrievu desu.Nevajadzeja lasit shito ,tagad vairs garsha nebus ista... 
Ne līdz galam tika paskaidrots, ka doktordesa savu uzvaras gājienu sāka tieši no slimnīcu gaiteņiem, jo tika paredzēta kunģa čūlu slimniekiem kā viegli sagremojams produkts ar augstu uzturvērtību.
