Dīvainākie eksperimenti pasaules vēsturē.27

Tikai 15 gadu laikā Demihovs radija divdesmit divgalvainu suņu. Neviens no tiem nenodzīvoja ilgi, tie visi ātri vien nomira no audu bojāejas. Viens mēnesis bija rekordliels laiks.

Demihovs skaidroja, ka suņi skaitās kā daļa no nepātrauktiem eksperimentiem ķirurģijas jomā, kuras galvenais mērķis bija iemācīties transplantēt cilvēka sirdi un plaušas. 1967 gadā to sasniedza cits ķirurgs Kristians Bernards, tomēr, vairākums uzskata, ka lielu ieguldījumu tajā ir devuši Demihova eksperimenti.

Atdalītā suņa galva. Kas var būt šausminošāks par divgalvainu suni? Kā būtu šis- atdalīta suņa galvu no tā ķermeņa un spēja uzturēt to pie dzīvības? Vēl no asiņainās Fraņču revolūcijas laikiem, kad giljotīna nosūtīja daaudzus tūkstošus galvu grozā, zinātnieki uzdeva sev jautājumu, vai var izdarīt tā, lai galva dzīvotu bez ķermeņa? Un tikai 1920 gadā uz šo jautājumu tika dota atbilde.

Padomju fiziologs Sergejs Bruhoņenko radija primitīvu asinsrites aparātu ar nosaukumu "autožektors" un ar šī aparāta palīdzību viņam izdevās uzturēt atdalītu suņa galvu pie dzīvības. 1928 gadā viņš nodemonstrēja vienu no tādām galvām vispasaules zinātniekiem Trešajā PSRS Fiziologu sanāksmē. Lai pierādītu, ka uz galda guļošā galva bija dzīva, viņš parādīja, kā tā reaģē uz kairinājumiem. Bruhoņenko uzsita pa galdu ar āmuru un galva noraustijās. Viņš spīdināja acīs gaismu un acis nomirkšinājās. Viņš pat izbaroja galvai siera gabaliņu, kurš uzreiz izleca no barības vada trubiņas otrā galā.

Bruhoņenka suņa galva izraisīja lielu ažitāžu pa visu Eiropu, bet dramaturgs Džordžs Bernards Šovs pat teica: " Mani piesaista ideja par to, lai manis paša galvu nogriež, bet es varētu turpināt diktēt dzeju no grāmatas, nebaidoties no slimībām, bez vajadzības saģērbties un izģērbties, uzņemt pārtiku, un nedarīt neko, izņemot radīt dramaturģijas un literatūras šedevrus!"