Dinozauri ( dino saurus – „briesmīgās ķirzakas” ). Nosaukums radies 1841.gadā, kad angļu zoologs Ričards Ouens pētīja senos kaulus.
Laiks. Valdīja uz Zemes gandrīz 200 miljonu gadu no triasa perioda sākuma visu mezozoja laiku līdz pat krīta perioda beigām apmēram 65 miljoni g. pmē., kad tie ļoti spēji izmira.
Visai iespējams, ka dinozauri nelielā skaitā vēl ir izdzīvojuši uz Zemes.
Apraksts. Ja jaunajā karbona periodā un permā eksistēja tikai dažas sugas, tad triasa sākumā bija liela sugu daudzveidība un dinozauri ieņēma galveno vietu. Tie bija gan uz sauszemes, gan jūrā, gan pacēlās arī gaisā. Bija vairāk nekā 100 dinozauru apakšsugu – neredzēta daudzveidība. Visdažādākie bija arī dinozauru izmēri – ilgu laiku par lielāko uzskatīja brontozauru ar 24 m izmēriem, bet tad 1995.gada rudenī Argentīnā atrada vēl lielāku – 37 m garo argentinozauru.
Rašanās un sākums. Pirmie zauri radās apmēram 220 - 230 miljonus gadu atpakaļ triasa perioda beigās no Thecodonts ( tiešie krokodilu pēcteči ) rāpuļiem. Iesākumā, kā tagad uzskata zinātnieki, viņi attīstījās pakāpeniski un sadzīvoja ar vēl senāku reptiļu grupu. Patlaban vecākais atrastais dinozaurs ir Brazīlijā - 240 miljonu gadu vecs.
Ir visai maz atrasti pārakmeņojumi no juras perioda sākumposma. Nesenie atradumi ASV Jaunmeksikas pavalstī ir no vēlīnā triasa perioda. Starp kauliem bija paliekas no primitīviem dinozauriem un vairāku dinozaurmorfu sugu skeleti, ieskaitot iepriekš nezināmo Dromomeron romeri. Te bija arī pārpalikumi no abiniekiem, zivīm un krokodiliem līdzīgiem rāpuļiem. Tas zinātniekus vedināja uz domām, ka kādus 15 vai 20 miljonus gadu dinozauri eksistējuši kopā ar dinozauromorfiem un to priekštečiem. Paliek izmiršanas jautājums triasa perioda beigās, kad izmira visi primitīvie dinozauru un krokodīlveidīgie reptiļi. Izdzīvo vienīgi dinozauri, krokodili un lidojošie reptiļi pterozauri.
Uzplaukums. Juras laikmeta sākumā pirms apmēram 200 miljoniem gadu tie kļuva par dominējošo dzīvnieku grupu, un šo statusu saglabāja apmēram 140 miljonus gadu.
Izmiršana. Tā bija pēkšņa apmēram pirms 60 vai 65 miljoniem gadu. Pēc tam viņu vietu strauji aizņēma zīdītāji. Dinozauru izmiršana bijusi tik spēja, ka jau izsenis nodarbinājusi cilvēku prātus. senajiem ķīniešiem par to ir pat leģenda: kāds pūķis vēlējies aiztikt līdz Debesu dieva zelta vārtiem, bet ceļā zaudējis spēkus un nokritis zemē, pārvēršoties kaulu kaudzē.
Klasifikācija.
Zauropodi. Tie bija lielākie sauszemes dzīvnieki uz Zemes. Lielākie no tiem bija 20 m gari un svēra ap 20 t.
Izmiršanas teorijas.
Klimata izmaiņas.
Vīrusu slimība.
Deģenerācija dēļ milzīgajiem izmēriem.
Pirmie zīdītāji izēduši dinozauru olas. Patiešām, Gobi tuksnesī atrastas dinozauru olu dējumi un tiem blakus mazu, grauzējiem līdzīgu zīdītāju skeletiņus.
Meteorīta nokrišana jeb trieciena teorija. Patlaban galvenā teorija. Pirmo reizi šo teoriju vēl 20.gs. 70.gados izvirzīja fiziķis L.Alvaress.
66 ( 65? ) miljonus gadu atpakaļ uz krīta un terciārā perioda robežas ( vai ne tomēr mezozoja ēras beigās? ) izmira dinozauri un kopā ar viņiem vēl ¾ tolaik dzīvojošās faunas. Vairums šo problēmu pētošo ģeologu, sliecas domāt, ka par cēloni bijusi liela meteorīta, asteroīda vai komētas kodola nokrišana kaut kur Karību jūras rajonā. Kritiena rezultātā uz slikto pusi izmainījās dzīves apstākļi uz Zemes – putekļu un pelnu mākoņi atmosfērā, līdz ar to temperatūras pazemināšanās ( atomziema ) un skābie lieti, mežu ugunsgrēki. Trieciena vilnis vairākas reizes apskrēja riņķī Zemei.
Jau iepriekšējos gados ģeologi Karību jūrā uzgājuši varenas drupu un sakusušu iežu nogulas robežslānī starp krīta un terciārā perioda formācijām. Taču ilgu laiku krāteri atrast izdevās. Tikai 1991.gada sākumā pasauli pārsteidz atklājuma vēsts. 1987.gada NASA veiktā maiju ūdensapgādes sistēmas fotogrāfijā Meksikā bija redzams, ka tā piekļaujas pusaplim 200 km diametrā. Šis pusaplis sastāv no karsta iebrukumiem. Šodien ģeologi ir pārliecināti par to, ka šis karsta iebrukumu gredzens apjož gigantisku meteorītiskas izcelsmes piltuvi. Piltuves iekšpusē ieži ir sagruvuši un tur daudz aktīvāk cirkulē ūdens, kas izšķīdina kaļķa slāņus un tādēļ arī tur izveidojušies šie karsta iegruvumi. Šodien ģeologi uzskata, ka šī ir katastrofas vieta ar vislielāko varbūtību. Turklāt visos kontinentos saglabājies meteorītu ( irīdija ) putekļu slānis. Šo putekļu un arī krātera vecumi sakrīt ar dinozauru izmiršanas laiku. Krāteris nes Čiksulubas krātera nosaukumu pēc tuvumā esošā ciema. Ir arī ziņas, ka šis krāteris pirmo reizi tomēr atklāts jau 1979.gadā.
Tomēr G.Kellera no Prinstonas universitātes savos darbos esot pierādījusi, ka dinozauru izmiršana notikusi 300 000 gadu pēc meteora nokrišanas.
Vulkāna izvirdums. Šo hipotēzi izvirza Prinstonas Universitātes zinātnieki. Tas esot noticis Indijā, kur notikusi aktīva kalnu veidošanās. Tieši izvirdumi Dekānas provincē nogalinājuši dinozaurus. Vulkānu izmeši un gāzes – sēra dioksīds un ogļskābā gāze, izmainījušas klimatu. Pēc aptuveniem aprēķiniem šo izmešu daudzums bijis ap 50-100 gigatonnām, kas ir daudz vairāk par hipotētisko izmešu daudzumu nokrītot meteoram Čiksulubas krāterī. Citi zinātnieki pret šo hipotēzi izturas visai noliedzoši, apgalvojot, ka Dekānas plato nevarētu izmest atmosfērā tik daudz sārņu un gāzu.
Zemes gravitācijas izmaiņas. Kosmisko lidojumu inženieris Džons Fērgusons, kurš strādā Sartā, Anglijā, uzskata ka Zemei dažādos laikos bijis dažāds smaguma spēks. Dinozauri attīstījušies mazāka smaguma spēka apstākļos un aši izmira tad, kad smaguma spēks kļuva lielāks. Dzīvnieku milzīgā svara dēļ dzīve jaunajos apstākļos kļuva neiespējama.
Pētījumi. Kolorītais ungāru paleontologs barons Francs Nopčsa 1895.gadā apgalvoja, ka viņa māsa ģimenes īpašumos Transilvānijā atradusi sīciņu dinozauru kaulus. Viņu par to izsmēja.
Zinātnieki faktus par dinozauriem krāj jau ap 200 gadu. Patlaban ir uzietas jau vairāk par 500 dinozauru sugām, bet uzskata, ka tā ir tikai maza daļiņa. Gadā reģistrē ap 20 jaunu dinozauru sugu fosīlijas. Uzskata, ka zeme slēpj vēl ap 70 % dinozauru sugu. Šodien ir lokalizētas visbagātīgāko atradumu vietas ( Gobi tuksnesis, Patagonija u.c. ), ir sācies paleontoloģijas zelta laikmets.
Bagātīgākās atradumu vietas.
Ķīnas Šaņduņas province. Liekas, ka visbagātīgākie dinozauru atradumi pasaulē ir Ķīnas Šaņduņas provincē, jo tur kopš 2008.gada marta līdz gada beigām tikušas izraktas 7 600 dinozauru atliekas. Šī vieta uzmanību piesaistīja 1964.gadā, kad pirmos dinozauru kaulus te uzgāja naftas meklētāji. Vairākums kaulu esot no krīta laikmeta, t.i. no dinozauru izmiršanas posma. Vieta nodēvēta par "dinozauru pilsētu", jo četru desmitgažu laikā še uzietas ap 50 tonnas izmirušo dzīvnieku kaulu. Taču nu ir pārsniegti visi rekordi, jo no vienas 100 m garas bedres tika izcelti vesli 3 000 kaulu. Interesanti, taču tik daudz beigtu dzīvnieku vienuviet nevarēja nonākt nejauši.
Gobi tuksnesis.
Patagonija.
Kenija. Valsts ZR, kur uzieti agrīno cilvēku kauli, tagad uzietas arī vauirāk kā 200 dinozauru sugu atliekas, ieskaitost T-Rex līdzīgu dzīvnieku. Domā, ka kauli ir no mezozoja beigu perioda pirms apmēram 200 miljoniem gadu.
Ātrums. Zinātnieki modelējuši, ka mazākie dinozauri spējuši sasniegt ātrumu 64 km/st. Lielākiem tas bijis mazāks, piemēram alozauram – 33,8 km/st, tiranozauram - 28,8 km/st.
Dīvainie atradumi, kas saistīti ar dinozauriem.
Sibīrijā krievu pētnieki uzgājuši dinozauru kaulu ar tajā ieurbušos bultas uzgali.
Dažviet uzietas dinozauru pēdas kopā ar mūsdienīgu cilvēku pēdām ( Tērnera taka, atradumi Turkmēnijā ).
Dinozauru medības - dažviet pētnieki uzskata, ka dinozauru atliekas rāda to nogalināšanu medībās.
